Krāpnieki spēj izlikties pat par tavu radinieku. Padomi, kā neiekrist manipulācijās

"Principā tā ir manipulācija ar cilvēku prātiem," norāda Strazdiņš.

Krāpnieki var sūtīt e-pastus it kā no VID, no Valsts policijas vai izlikties par radinieku. Šīs krāpnieku metodes "klasiska" ir radīt cilvēkam bailes, steidzamības sajūtu, tāpat tiek izmantota cilvēka alkatība, ziņkārība.

Kā krāpnieki, izmantojot šo metodi, cenšas piekļūt cilvēkiem?

"Klasiskie veidi ir pikšķerēšana – sms, e-pastu vai zvanu veidā likt cilvēkam ievadīt datus vai uzspiest kaut kur. Tāpat arī "ēsma", kur piedāvā cilvēkam bez maksas klausīties mūziku vai patērēt saturu. Krāpnieki izveido arī safabricētus scenārijus, izliekas par citu personu – zvana radinieku vārdā, iespējams, atdarina balsis. Vienā gadījumā bija safabricēts pat uzņēmuma vadītāja video un zvanīja "WhatsApp" videozvanā. To man izstāstīja uzticams avots, tādēļ es ticu, ka Latvijā tādi uzbrukumi notiek," pastāstīja Strazdiņš.

Sociālās inženierijas uzbrukumi nenotiek tikai digitālajā vidē, bet arī fiziskajā. Piemēram, krāpnieki uz ielas cenšas pārdot neīstas dārglietas. Pēc Strazdiņa paustā, sociālās inženierijas krāpnieku nagos visbiežāk iekrīt cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Šādi dati atklājušies kādā Krievijā arestētā "krāpnieku zvanu centrā".

Tikmēr "Luminor" eksperte norāda, – analizējot krāpšanas gadījumus, iezīmējas tas, ka upuru vidū visbiežāk ir cilvēki 50+. "Varētu domāt tādā virzienā, ka tie, kas ir 30 līdz 39 gadiem, vienkārši ir tie, kas vismazāk ziņo, un realitātē ir tie gadījumi, par kuriem neuzzinām," piebilda Celma.

Iemesls tam varētu būt tas, ka šai vecuma grupai ir kauns vai nevēlēšanās atzīt, ka ir uzķērušies uz krāpniekiem.

Krāpnieki var izliekties par jebkuru

"Tele2" datu aizsardzības vadītāju Nikola Kurele norāda – krāpnieku numurus izķert ir nereāli. "Ir numuru "spoofings", kur principā varu izlikties par jebkuru numuru. Mēs meklējam risinājumus, tieši tāpat kā visi citi operatori. Plāni ir, bet tas ir sarežģīts process," piebilde Kurele.

Vienlaikus viņa atklāj, ka pēdējo dienu laikā uzdarbojas krāpnieki, kas uzdodas par "Tele2" un mēģina apkrāpt mobilā operatora klientus. "Tele2" aicina klientus neatklāt krāpniekiem informāciju par savu "MansTele2".

Kā neuzķerties? Strazdiņš aicina apgūt krāpniecības veidus un būt informētiem par to, kā krāpnieki cenšas apmānīt upurus.

Mani apkrāpa. Kā banka var palīdzēt?

Atgūt izkrāpto naudu ir sarežģīti. "Luminor" bankas eksperte norāda – tiklīdz nauda nonāk saņēmēja kontā, tā ir saņēmēja īpašums. "Pat ja tā ir krāpšana vai zagta nauda, banka nav tiesīga ņemt kaut ko nost," piebilda Celma.

Lai atgūtu līdzekļus, banka var nosūtīt saņēmēja bankai maksājuma atsaukumu. "Tā ir fiziska ziņa – šī ir krāpniecība, lūgums atgriezt naudu atpakaļ," norāda eksperte. Un, ja ir aizdomas par krāpšanu, saņēmēja banka var ierobežot līdzekļu izlietošanu un prasīt, vai persona piekrīt naudu atgriezt. Ja atbilde ir noraidoša vai nauda līdzekļi iztērēti, tālāk iesaistās likumsargājošās iestādes.

Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!