Latvijas internets izaudzis no pirmsākumiem LU gaiteņos līdz ātrumu topu līderiem pasaulē
Līdzīgi kā daudzās citās pasaules valstīs interneta pirmsākumi Latvijā rodami akadēmiskajā vidē, mūsu valsts gadījumā – tagadējā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā.
Par pirmo pastāvīgo interneta pieslēgumu Latvijā parūpējās saujiņa ļaužu Latvijas Universitātē. Starp viņiem 1992. gada 2. oktobrī bija arī Guntis Bārzdiņš – tikko atgriezies no stažēšanās ASV, kur ikdienā lietoja internetu, un vēlējies, lai to varētu darīt arī Rīgā.
Es pierunāju savus kolēģus Mākslīgā intelekta laboratorijā, ka vajadzētu pastāvīgu pieslēgumu nodibināt. Ņemot vērā, ka igauņiem tas jau bija, mēs noīrējām izdalītu telefonlīniju no Rīgas uz Tallinu un aizvedām 2. oktobrī modemu uz Tallinu. Tajā brīdī sākās internets, un kopš tā laika nav apstājies.
Sava loma šajā stāstā bijusi arī ārzemju latviešiem, kuri vēsturiskajam modemam saziedoja līdzekļus. "Tas ir pirmais modems, ar kuru internets Latvijā iesākās. 2,4 kilobiti sekundē tajā laikā tas strādāja. Tajā laikā arī lietotāju bija mazāk un izdarīt varēja diezgan daudz. E-pastus sūtīt bija galvenais. Jāņem vērā, ka world wide web pārlūkus izdomāja vēlāk. Bildes tajā laikā pa internetu nesūtīja, kas aizņem daudz vietas. Varēja dokumentus sūtīt, dažādas programmas," turpina Bārzdiņš.
Patlaban – atkarībā no mērījumu metodoloģijas – Latvija interneta ātruma topā ir 13. vai 8. vietā, savukārt augstākas pozīcijas sasniegtas ap 2010. gadu, kad mūsu valsts mēdza ierindoties pat pirmajā trijniekā.
"Tas, ka mēs visu laiku esam apsteiguši it kā lielas, industriālas valstis… Tas ir ļoti liels panākums Latvijai. Mēs esam neliela, ne pārāk bagāta valsts, bet mūsu priekšrocība ir tas, ka esam kompakta valsts teritorijas ziņā," norāda Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudule.
Darbs pie šiem sasniegumiem sākās jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, kad atklāta "Lattelecom" pirmā starptautiskā tālruņa centrāle. Līdz tam visi sakari noritēja caur Maskavu. Taču panākumu atslēga esot cita – Latvijas interneta pakalpojuma sniedzēji jau 2000. gadā varēja vienoties par to, ka nepieciešams ne tikai viens vietējā trafika punkts; trīs lielākie pakalpojuma sniedzēji vienojās, ka nepieciešams vēl viens trafika apmaiņas punkts.
Tas nozīmēja, ka interneta dati gadījumā, ja vienā no šiem punktiem notiek tehniska kļūme, varēja plūst pa citu ceļu tepat Latvijā, nevis ārzemēs. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā vēl ilgi tika apbrīnots šis gudrais lēmums.
Tāpat Latvijas sasniegumiem ir svarīgi izveidotie neatkarīgie kanāli uz Globālo internetu un samērā labā optisko tīklu infrastruktūra.
Savukārt, ieskicējot nākotnes perspektīvas, Gudule norāda, ka arvien lielāku vietu mūsu dzīvēs ieņems lietu internets un mākslīgais intelekts. "Varētu būt tā, ka, piemēram, virtuves skapītis mūsu vietā izdomās, kas mums būtu jāēd, jo būs sazinājies arī mūsu ārstu, noskaidrojis mūsu veselības stāvokli."
Vienlaikus Gudule aicināja attīstībā neaizmirst, ka kvalitatīvs internets nepieciešams ne tikai lielajās pilsētā, bet visā Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
