Dzīve bez "garā gada": Kāpēc tas tik ļoti svarīgs?
Šis gads jau atkal ir "garais gads" – februārī būs 29 dienas, nevis 28, kā tas ierasts. 29. februāris iemantojis īpašu popularitāti gan precinieku vidū, gan pētnieku vidū. Bet – kā viss sākās un kas notiktu, ja mēs dzīvotu bez "garā gada".
"Garais gads" ieviests tamdēļ, lai nodrošinātu, ka lielākie svētki un gadalaiki notiek secīgi un katru gadu vienā un tajā pašā laikā, norāda Kalifornijas Tehnoloģiju institūta Reaktīvo dzinējspēku laboratorija.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Zemes ceļojums katru gadu nav tieši 365 dienas. Tas ilgst aptuveni 6 stundas ilgāk, norāda NASA.
Ja mēs katru gadu februārī liktu 28 dienas, tiktu izjaukta kārtība, kad tiek svinēti lielāki svētki, kad zemnieki apstrādā laukus un kad mēs sagaidām vasaru. Ja mēs dzīvotu bez "garā gada", vasaru mēs sagaidītu novembrī.
Kaut arī visiem šķiet, ka "garais gads" iekrīt reizi četros gados, tā tomēr nav. Saskaņā ar Nacionālā gaisa un kosmosa muzeja datiem, ja mēs pieliktu vienu dienu gadam reizi četros gados, tad beigu beigās gads kļūtu garāks par vairāk nekā 44 minūtēm.
Tā iemesla dēļ tika noteikts, ka gadi, kuri dalās ar 100 nav par dienu garāki, ja vien tie nedalās arī ar 400. Līdz ar to pēdējo 500 gadu laikā 1700., 1800. un 1900. gads nebija "garais gads". Toties 2000. gads bija "garais gads". Nākamajos 500 gados, ja tiks ievērota šī prakse, 2100., 2200., 2300. un 2500. gada februārī būs ierastās 28 dienas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
