Latvijas zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai
Latvijas zinātnieki iesaistījušies starptautiskajā inovatīvā pētījumā, kas var palīdzēt daudziem. Pateicoties speciālajiem implantiem, pacientiem, kuri pārcietuši dažādas mīksto audu traumas, būs iespēja šos audus atjaunot vienkāršākā un efektīvākā veidā.
RTU zinātniece Arita Dubņika strādā pie injicējamajiem implantmateriāliem, kas ir hidrogeli. Gels tiek sagatavots, tam klāt pievieno zāles, un tad zinātnieki, izpētot visas šā hidrogela īpašības, pārbauda, vai tas nav toksisks.
"Kad ir pagatavoti injicējamie implantmateriāli jeb implanti, mēs tos testējam 37 grādu temperatūrā un pārbaudām, kā šie materiāli uzvedas vidē. Šajā gadījumā mums ir hidrogeli, kurus vēlāk var izmantot, ievietot cilvēku audos. Mēs skatāmies, kas ar tiem notiks: kas dalīsies ārā, ko mēs no tā varam secināt," stāsta Dubņika.
Šis projekts ir starptautisks, tajā piedalās zinātnieki no Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas. Injicējamie hidrogeli darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādātāji mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.
"Šobrīd pasaulē ir ļoti, ļoti aktuāli pētīt, kā pāriet no ļoti invazīvām metodēm uz mazinvazīvām. Jo kad ir nepieciešams veikt implantmateriālu organismā, jāveic papildoperācija, jo tā ir ķirurģiskā iejaukšanās. Ja to var izdarīt ar šļirces palīdzību, tas atjauno arī viņam atjaunošanas procesu," norāda RTU zinātniece.
Tikmēr mutes, sejas un žokļu ķirurgi sastopas ar audu trūkumu, tāpēc šādi inovatīvie implanti būtu tieši laikā. Jo pagaidām kā variants tiek izmantoti pašu pacientu audi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
RSU Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurgs Ģirts Šalms norāda: "Un šādā veidā pacientam vēl vienā vietā ir jārada audu defekts. Labāk, protams, ja mēs varam zinātniski šos audus mākslīgos izveidot un pacientam ievietot. Tas ir ļoti labi! Samazina gan pacientam sāpes, gan operācijas laiku. Tikai tiem materiāliem jābūt absolūti izpētītiem, biosaderīgiem."
Tāpēc, lai tos varētu izmantot klīniski, šos materiālus zinātnieki vēl ilgi pētīs. Daudz soļu priekšā, kas ir jāveic, jo projekts ir sākumstadijā. Piemēram, lai noteiktu materiāla uzbriešanas īpašības, to strauji sasaldē.
Zinātnieki pie šā projekta strādās vēl trīs gadus. Lai sasniegtu labāko rezultātu, ir izveidota padome ar ekspertiem no Čehijas, Francijas un Somijas, kuri specializējušies medicīnas ierīču, tostarp implantu, inovācijās.
