Vai infekcijas var pārmantot no paaudzes paaudzē? Jā, var! To atklājuši mūsu zinātnieki
Gada balvu zinātnē Latvijā pērn saņēmusi zinātnieku grupa, kas pētīja persistentu vīrusu infekciju iesaisti nervu sistēmas slimību attīstībā, un pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.
Beta-herpesvīrusi pēc primāras infekcijas var saglabāties snaudošas jeb latentas infekcijas formā visā cilvēka dzīves garumā, taču to ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, kā arī nav noteikti faktori, kas provocē vīrusa aktivizēšanos no jauna. Tā kā vīruss pastāvīgi var atrasties arī nervaudos, zinātnieku grupa pētīja persistējošas herpesvīrusu infekcijas iesaisti nervu slimību attīstībā.
Modra Murovska, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe: "Pētījums ir veikts medicīnas virusoloģijā un pētījums ir daļēji teorētisks, bet katrā ziņā tas ir orientēts uz praktisko medicīnu. Ir ļoti daudz tādas slimības, kuras mēs nemaz nenojaušam, ka ir saistītas ar vīrusu infekcijām. Pazīstam mēs parastās infekcijas, kas ir gripa – saslimstam, pāriet un tā tālāk. Bet ir vīrusi, kas pēc pirmreizējās infekcijas saglabājas organismā visa mūža garumā, un mēs dzīvojam un nemaz nezinām, ka esam inficēti. Bet var gadīties tā, ka noteiktu apstākļu rezultātā šie vīrusi aktivizējas un izraisa dažādas patoloģijas, daudzas no kurām ir pilnīgi neskaidras un neizpētītas līdz šodienai."
"Mēs pievērsāmies trim tādām slimībām, kas ir encifolopātija, miodiskais encifolomiolīts jeb hroniskā noguruma sindroms un fibromialģija, kas ir pētīta jau sen, bet katrā ziņā nav skaidrs, kā tā ceļas, kas ir iemesls šai slimībai," norāda M. Murovska.
Šī infekcija ir bīstama ar to, ka tā pat var būt pārmantota, un tas nozīmē, ka ne tikai šī paaudze, bet arī nākamā paaudze nelabvēlīgā kārtā var saņemt šo vīrusu.
"Pamatojoties uz šiem pētījumiem, mēs esam iesaistījušies arī akcijā, kas ir Eiropas projekts, kur Rīgas Stradiņa universitāte ir vadošā pētnieciskā organizācija, un šajā projektā, kas ir veltīts hroniskajam miodiskajam encifolomiolītam jeb hroniskajam noguruma sindromam, pašlaik piedalās 18 valstis. Mēs ceram, ka tad, kad projekts beigsies, vismaz būs skaidri vienoti diagnostikas kritēriji, kā mēs šo slimību atpazīsim un vismaz sākotnējas pieejas, kā mēs varēsim to ārstēt," uzsver LZA akadēmiķe M. Murovska.
Gan fibromialģijas, gan ME/CFS pacientiem biežāk konstatēta HHV-6 un HHV-7 persistenta infekcija un tās aktivācija. Arī encefalopātijas gadījumā smadzeņu audos biežāk noteikti beta-herpesvīrusu infekcijas marķieri un parādīts, ka HHV-6 visvairāk izmaina smadzeņu baltās vielas rajonus, kur lokalizējas neiroglijas šūnas, ieskaitot oligodendrocītus. Tos izmainot, vīruss ietekmē nervu impulsu pārvadi. Pētot mialģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu, pirmo reizi parādīts, ka HHV-7, līdzīgi kā HHV-6, var integrēties šūnas genomā, kā rezultātā infekcija var tikt pārmantota vertikāli no paaudzes paaudzē.
Šajā projektā piedalās:
- Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko
- Dr.med. Santa Rasa
- Dr.med. Sandra Skuja
- Dr.habil.med. Valērija Groma
- LZA akadēmiķe Modra Murovska
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
