Zinātnieki atklājuši teorētiski apdzīvojamu Zemes izmēra planētu

"The Astrophysical Journal Letters" un "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" žurnālos publicēti pētījumi par jaunatklātu eksoplanētu vārdā "Gliese 12b". Tā riņķo ap vēsu sarkanu pundurzvaigzni, kas atrodas Zivju zvaigznājā, lielumā sasniedz aptuveni 27% no mūsu Saules, bet temperatūras ziņā ir 60% karsta.

Tā kā eksoplanētas zvaigzne ir daudz mazāka par Sauli, "Gliese 12b" teorētiski atrodas apdzīvojamā zonā, proti, ideālā attālumā no zvaigznes, lai uz planētas varētu pastāvēt ūdens. Tiesa, savu zvaigzni eksoplanēta apriņķo vien 12,8 dienās.

Pieņemot, ka eksoplanētai nav atmosfēras, zinātnieki aprēķinājuši, ka tās vismaz temperatūra ir aptuveni 42 grādi pēc Celsija.

"Mēs esam atraduši tuvāko, tranzīta, mērenā klimata, Zemes lieluma planētu," saka viena no pētījuma autorēm.

Kad šāda planēta tiek identificēta, zinātnieki var nodoties tālākai analīzei, lai noteiktu, kuri elementi atrodas tās atmosfērā un vai uz tās ir ūdens dzīvības uzturēšanai.

Pašlaik gan pētnieki nav pārliecināti, kas tieši veido konkrētās eksoplanētas atmosfēru, vai tai vispār tāda ir un vai tajā ir ūdens. Šajā gadījumā zinātnieki gan necer uz ūdens atklāšanu.

"Uz tās varētu nebūt ūdens, un tad mēs zināsim, ka uz šīs planētas jau ir noticis siltumnīcas efekts, kā dēļ planēta vairāk līdzinās Venērai. Savukārt, ja uz tās būs ūdens, tādā gadījumā tā būs vairāk līdzīga Zemei. Vai varbūt ir apstākļi, kas liecinās par to, ka uz eksoplanētas siltumnīcas efekts notiek pašlaik, tāpēc tā zaudē ūdeni," min viena no pētījuma autorēm.

Nākamajā "Gliese 12b" analīzes posmā zinātnieki cer izmantot Džeimsa Veba kosmosa teleskopu un veikt spektroskopijas analīzi. Šī metode ietver zvaigžņu gaismas uztveršanu, kas spīd caur eksoplanētas atmosfēru, un attiecīgi iespējams redzēt, kādus viļņu garumus absorbē noteiktas molekulas, tādējādi atklājot to klātbūtni atmosfērā.

Tāpat zinātnieki cer, ka plānotā turpmākā eksoplanētas analīze var palīdzēt vairāk izprast mūsu pašu Zemi, tostarp to, kas notika ar Venēru, kā dēļ tā kļuva neapdzīvojama, bet kāpēc Zeme ir spējusi tik ilgi saglabāt dzīvību.

Tiesa, lai arī tās ir priecīgas ziņas, ka kaut kur kosmosā ir teorētiski vēl kāda apdzīvojama planēta un tā astronomiskos attālumos atrodas salīdzinoši tuvu mūsu Saules sistēmai, mazticams, ka kāds tik drīz uz tās spers savu kāju. Tas tādēļ, ka "Gliese 12B" atrodas 12 parseku jeb 2225 tūkstošu gadu attālumā, ceļā dodoties līdz šim izgudrotajam ātrākajam kosmosa kuģim pasaulē.