Zinātnieki nāk klajā ar pārsteidzošu atklājumu – kad īsti beidzas pusaudzība?

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka cilvēka smadzeņu attīstībā ir pieci galvenie pagrieziena punkti, un tie ir deviņu, 32, 66 un 83 gadu vecumā.

Kembridžas Universitātes pētnieki pierāda, ka smadzenes pusaudža fāzē ir līdz pat trīsdesmit gadu vecumam, kad mēs sasniedzam tādu kā "virsotni". Pētnieki pārliecināti, ka rezultāti palīdzēs saprast, kāpēc garīgās veselības traucējumu un demences risks dzīves laikā mainās.

Smadzenes mainās nepārtraukti, reaģējot uz jaunām zināšanām un pieredzi, taču pētījumi liecina, ka tas nav vienmērīgs process, viņi izdalījuši piecas smadzeņu attīstības fāzes:

• Bērnība – no dzimšanas līdz deviņu gadu vecumam;
• pusaudža vecums – no deviņiem līdz 32 gadiem;
• pieaugušais vecums – no 32 līdz 66 gadiem;
• agrīna novecošanās – no 66 līdz 83 gadiem;
• vēlīna novecošanās – no 83 gadiem.

"Smadzenes pārveidojas visā dzīves ilgumā. Tās pastāvīgi stiprina un vājina savienojumus, un tas nav viendabīgs process – smadzeņu pārveidošanās pakļauta svārstībām un fāzēm," tā norāda pētniece Aleksa Mauslija.

Daži cilvēki pagrieziena punktus attīstībā sasniedz ātrāk, citi – vēlāk, bet pētniekus pārsteidz, cik skaidri izkristalizējas dati pa vecuma grupām

Modeļus bijis iespējams atklāt tikai šobrīd, pateicoties pētījumā iegūtajam smadzeņu skenējumu daudzumam, kas publicēts žurnālā "Nature Communications".

Bērnība ir laiks, kad smadzenes strauji izaug, vienlaikus mazinās savienojumu skaits starp šūnām jeb sinapses, kas izveidojas dzīves sākumā. Bērnībā smadzeņu darbība nav tik efektīva, tās darbojas kā bērns, kas klīst pa parku, dodoties turp, kur vien vēlas, nevis virzoties taisnā ceļā no punkta A uz punktu B.

Pusaudža vecums, sākot no deviņu gadu vecuma, smadzenes piedzīvo milzīgas pārmaiņas. Tās ir visizteiktākās, ja salīdzina ar citām attīstības fāzēm. Smadzeņu sinapses piedzīvo nežēlīgu efektivizēšanos. Sākot no deviņu gadu vecuma ir vislielākais risks, ka cilvēkam var sākties garīgās veselības traucējumi. Pārsteigums nav pats fakts, ka pusaudžu vecums sākas līdz ar pubertātes sākumu, bet jaunākie dati liecina, ka – pusaudzība beidzas daudz vēlāk, nekā mēs domājām.

Agrāk tika uzskatīts, ka tas beidzas līdz ar pusaudža gadiem, neirozinātne gan rāda, ka pusaudzība turpinās līdz 20 gadiem, bet šobrīd pētījums liecina –  līdz pat 30 gadu vecumam.

Šī fāze ir vienīgais smadzeņu periods, kad neironu tīkls kļūst efektīvāks. Daudzas smadzeņu funkcijas savu maksimumu sasniedz, cilvēkam sasniedzot 30 gadus.

Pieauguša cilvēka vecums ir ilgākais posms, kas ilgst 30 gadus. Šajā laikā izmaiņas noris lēnāk nekā iepriekšējā posmā, bet smadzeņu efektivitātes uzlabojumi mainās pretējā virzienā. Posms sakrīt ar intelekta un personības stabilizēšanos.

Dr. Mauslija teica, ka tas "sakrīt ar intelekta un personības stabilizēšanos", ko daudzi no mums ir novērojuši vai pieredzējuši.

Agrīna novecošanās – sākas 66 gadu vecumā, bet tā nav pēkšņa un strauja. Tā vietā notiek izmaiņas smadzeņu savienojumu modeļos. Tā vietā, lai koordinētu visu smadzeņu darbību kā vienotu veselumu, orgāns arvien vairāk sadalās reģionos, kas cieši sadarbojas – tāpat kā grupas dalībnieki, kas sāk savus solo projektus.

Šis ir vecums, kad sāk parādīties tādas veselības problēmas kā demence un augsts asinsspiediens, kas ietekmē smadzeņu veselību. Vēlā novecošanās norit, sasniedzot 83 gadu vecumā. Cilvēks nonāk savā pēdējā posmā. Par šī vecumposma smadzenēm ir vismazāk datu, jo visgrūtāk atrast cilvēkus ar pilnīgi veselām smadzenēm.