Uz saturu

Zinātniekiem kļuvis skaidrs, kāpēc dinozauri iekļuva galējībās un kļuva gigantiski

ASV zinātnieku komanda ir pierādījusi, ka tādu milzīgu gaļēdāju dinozauru kā "Tyrannosaurus rex" pēcnācēji, kas no mājas kaķu lieluma izauga par gigantiskiem monstriem, pārveidoja savas ekosistēmas, sacenšoties ar mazākām konkurējošām sugām, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

2021. gada 23. martā 12:55

Viņu pētījums, kas nesen publicēts žurnālā "Science", palīdz atbildēt uz jautājumu, kāpēc dinozauru vidū bija lielu sugu pārsvars, kas ir pretēji sauszemes dzīvnieku izplatītākajam lielumam mūsdienās, kad ir daudz mazu sugu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Dinozauru kopienas bija kā iepirkšanās centri sestdienas pēcpusdienā, kuros bija daudz pusaudžu. Viņi veidoja ievērojamu daļu sugas īpatņu un ļoti reāli ietekmēja kopienās pieejamos resursus," sacīja pētījuma vadītājs, Ņūmeksikas Universitātes absolvents Kats Šrēders.

Pat ņemot vērā fosilā ieraksta ierobežojumus, tiek uzskatīts, ka kopumā dinozauri nebija īpaši atšķirīgi – ir zināmas tikai aptuveni 1500 sugas, salīdzinot ar desmitiem tūkstošu zīdītāju un putnu sugām mūsdienās.

Turklāt visā mezozoja laikmetā bija salīdzinoši daudz vairāk liela izmēra dinozauru sugu, kas sver 1000 kilogramu (tonnu), salīdzinājumā ar bieži vien mazāk par 60 kilogramiem (130 mārciņas) sverošām sugām.

Daži zinātnieki izvirzīja ideju – tā kā pat vislielākie dinozauri sāka dzīvot kā mazi, izšķīlušies mazuļi, viņi augot varēja izmantot dažādus resursus un aizņēma vietu ekosistēmās, kur citādi varētu uzplaukt mazākas sugas.

Lai pārbaudītu teoriju, ASV zinātnieku komanda pārbaudīja fosiliju ieguves vietu datus visā pasaulē, ieskaitot vairāk nekā 550 dinozauru sugas, un sagrupēja dinozaurus pēc tā, vai tie bija zālēdāji vai plēsēji, kā arī pēc to lieluma. Viņi atklāja pārsteidzošu plaisu vidēja lieluma plēsēju klātbūtnē katrā kopienā, kurā bija megateropodi vai milzu plēsēji.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Kopienās, kurās ir megateropodi, pastāv ļoti maz gaļēdāju dinozauru, kuru svars ir no 100 līdz 1000 kilogramiem (200 mārciņas līdz viena tonna). Un šo megateropodu mazuļi iekļaujas tieši šajā telpā," sacīja Šrēders.

Secinājums guva apstiprinājumu tajā, kā dinozauru daudzveidība laika gaitā mainījusies. Juras laikmeta jeb mezozoja ēras vidējais perioda kopienām bija mazākas atšķirības, un pirms aptuveni 145 miljoniem gadu sākušā Krīta laika (pēc juras perioda beigām) kopienām bija milzīgas atšķirības. Tas ir tāpēc, ka juras laikmeta megateropodu pusaudži drīzāk bija līdzīgi pieaugušajiem un viņiem bija daudz dažādu zālēdājiem raksturīgu garu kaklu. Savukārt krīta laikmetā pilnībā dominēja tiranozauri un abelisauri, kas augot ļoti izmainās.

Lai matemātiski pārbaudītu teoriju, zinātnieku komanda reizināja megateropodu mazuļu masu noteiktā vecumā ar to, cik daudz bija paredzēts izdzīvot katru gadu, pamatojoties uz fosilajiem ierakstiem. Šī statistiskā metode, kas efektīvi uzskatīja mazuļus par viņu pašu sugām, glīti nolīdzināja novērotās vidēja izmēra plēsēju nepilnības.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm