Zinātniekiem no 2 500 gadus seniem galvaskausiem izdevies rekonstruēt tā laika cilvēku sejas

Arheologi apgalvo, ka Kīladi apdzīvojusi neatkarīga pilsētas civilizācija, kas pastāvējusi jau ap 580. gadu p.m.ē., kas maina līdzšinējo izpratni par civilizācijas pirmsākumiem Indijā, jo līdz šim urbanizācijas vēsture tika saistīta tikai ar Indas ielejas civilizāciju ziemeļos. Pētījumi liecina, ka Kīladi iedzīvotāji bija gudri, viņi prata rakstīt, dzīvoja ķieģeļu mājās, nodarbojās ar tirdzniecību un apglabāja mirušos lielos apbedījumu traukos kopā ar ikdienas priekšmetiem.

Universitātes komanda šobrīd mēģina iegūt DNS no atrastajiem skeletiem un priekšmetiem, lai izpētītu šo cilvēku dzīvesveidu un izcelsmi. Rekonstruētajās sejās redzamas senās Dienvidindijas iedzīvotāju iezīmes, bet arī pēdas, kas liecina par senām migrācijām no Tuvajiem Austrumiem un Dienvidaustrumāzijas. Tas norāda uz plašiem kontaktiem un iedzīvotāju sajaukšanos jau senatnē.

Digitālie 3D galvaskausu skenējumi tika nosūtīti uz Līverpūles Face Lab laboratoriju Apvienotajā Karalistē, kur, izmantojot zinātniskas un mākslinieciskas metodes, tika pievienoti muskuļi, āda un krāsa. Diskusijas radīja jautājums par ādas, acu un matu krāsu – kā tie būtu jāattēlo. Tas atspoguļoja arī mūsdienu Indijas sabiedrības politiskās un kultūras pretrunas starp ziemeļu un dienvidu reģioniem.

Profesors  Kumaresans uzsver, ka rekonstruētās sejas atklāj Indijas iedzīvotāju daudzveidību un liecina par to, ka mūsu senču migrācijas ceļi bija sarežģītāki, nekā domāts iepriekš. Pēc viņa teiktā, DNS pētījumi var kļūt par "portāliem pagātnē", kas palīdzēs labāk saprast cilvēces izcelsmi.

Papildus seju rekonstrukcijai zinātnieki pēta arī Kīladi iedzīvotāju dzīvi: viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību un tirdzniecību, ēda rīsus, prosu, kā arī dateles, kas nav raksturīgi šim reģionam. Lielākais izaicinājums ir saglabājušos skeletu DNS kvalitāte, tomēr pētnieki cer izveidot seno gēnu bibliotēku, kas sniegs jaunas zināšanas par Dienvidindijas pagātni.