Zinātniekiem pirmo reizi izdevies iegūti visu laiku detalizētākos Saules virsmas foto

Lai arī ar neapbruņotu aci ir bīstami tieši skatīties saulē, pētniekiem izdevies uz tās dedzinošo virsmu paskatīties īpašā palielinājumā, izmantojot Nacionālā zinātnes fonda Daniela K. Inoujes Saules teleskopu.

Sākotnējais saules attēlu uzņemšanas iemesls gan bijis cits – zinātnieki vēlējušies precizēt un pārbaudīt teleskopa iespējas. Taču, aplūkojot rezultātus, sapratuši, ka ir nofotografējuši Saules spožo ārējo apvalku ar augstāko izšķirtspēju nekā jebkad agrāk.

Uz tās virsmas zinātnieki ieraudzīja neparastus, spalvām līdzīgus rakstus, kas viļņojas.

Tāpat pētnieki novērojuši, ka šī viļņošanās ir nestabila, ko veicina magnētiskās plazmas daļiņu kustība, traucoties viena otrai garām dažādā ātrumā. Šī kustība līdzinās viļņiem, kas rodas, kad vēja brāzmas pūš virs ūdens. Un tā ir labi zināma parādība, kas nosaka šķidrumu kustību.

Līdz šim tā bija novērota uz Zemes un citām planētām, piemēram, Jupitera un Saturna, taču "tas nekad nebija novērots šādā līmenī uz Saules virsmas", norāda pētījuma līdzautors Frīdrihs Vāgners.

Līdz šim gūtie secinājumi publicēti žurnālā "Nature".

Zinātnieki gan vēl vēlas vairāk uzzināt par Saules iekšējo darbību, lai labāk izsekotu masīviem enerģijas uzliesmojumiem jeb tā dēvētajām magnētiskajām vētrām, kas var sasniegt Zemi. To ietekmē varam redzēt ziemeļblāzmas, bet tās var arī traucēt GPS un citus sakarus.