VK: Valsts tērē miljonus par absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgu pakalpojumu

Iedzīvotājiem līdz šim bijusi izvēles brīvība – iztikt tikai ar pasi vai iegādāties arī elektronisko personas apliecību jeb eID karti. Turpmāk izvēles iespējas vairs nebūs. Valdība ir nolēmusi, ka eID karte kļūs par obligātu dokumentu, paredzot trīs gadu pārejas periodu no 2019. līdz 2022. gadam, kad eID kartei jābūt katra iedzīvotāja rīcībā.

Šī karte ir ne vien personu apliecinošs dokuments, tā arī sniedz iespēju elektroniski parakstīt dokumentus. Kā skaidro par e-pārvaldi atbildīgajā Reģionālās attīstības ministrijā – tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc eID kartes kļūs obligātas. Tādējādi plānots vairot iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm elektroniski.

Apņemšanos eID kartes padarīt par obligātām atzinīgi vērtē informācijas tehnoloģiju nozarē strādājošais Aldis Gulbis, kurš pārstāv Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomi. Viņš pievienojas ministrijas viedoklim, ka elD kartei jākļūst par plaši izmantotu rīku saziņai e-vidē.

Taču eID karšu iespējas e-vidē izmanto vien retais. Saskaņā ar Valsts kontroles pērn publiskoto revīzijas ziņojumu e-parakstu lieto tikai 2% personas apliecību īpašnieku. Tāpēc Valsts kontrole secinājusi, ka valsts veiktie ieguldījumi nav attaisnojušies, jo tiek finansēts absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgs pakalpojums. Un runa ir par miljoniem.

eID karšu uzturēšana nodokļu maksātājiem gadā izmaksā vairāk nekā 840 tūkstošus eiro. Nauda šim mērķim tiek atvēlēta kopš 2011. gada, un kopējais finansējums sasniedzis gandrīz sešus miljonus.

Lai gan Reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka norit aktīvs darbs, lai uzlabotu eID karšu lietojamību, Valsts kontroles attieksme ir skeptiska.

Tikmēr pagaidām jāpaļaujas uz ierēdņu solījumiem, ka eID karšu lietojamība tiks būtiski uzlabota līdz 2019. gadam, kad sāksies to obligāta ieviešana.