Foto: kā šodien izskatās vietās, kur uzņemtas leģendārās filmas "Maija un Paija" košākās ainas
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Maija un Paija", kas balstās uz Annas Brigaderes populāro pasaku lugu ar tādu pašu nosaukumu, ir viena no estētiski piesātinātākajām latviešu filmām. Panākumu pamatā nešaubīgi ir patiesi unikālie dabas objekti un latviski skaistās ainavas. Viena no filmas kulminācijas ainām uzņemta pie 11 metrus platās Īvandes rumbas Kuldīgas pusē. Kā šī vieta izskatās mūsdienās?
Lai gan vietējos tūrisma informācijas centros šis fakts netiek ne apstiprināts, ne noliegts, apliecinājums tam iespējams gūt kādā bibliogrāfiski retā izdevumā.
"Īvande izveidojusi divus ūdenskritumus aptuveni 0,5 km attālumā no grīvas un lejtecē tek dziļā gravā. Lielākais no tiem, saukts par Rendas rumbu (arī Īvandes, Valdātu rumba), atrodas netālu no autobusu pieturas (veikala); tas ir 2 m augsts (viens no augstākajiem dabiskajiem Latvijas ūdenskritumiem) un 11 m plats. Virs tā liels akmens. Pie akmens uzņēma kadrus no mākslas filmas "Maija un Paija", kura uz ekrāniem parādījās 1990. gadā," raksta Valdis Avotiņš un Ints Lukss grāmatā "Lejup pa Abavu. Kultūrvēsturisks tūrisma ceļvedis pa Abavu un tās baseina upēm" (Izdevniecība AGB, 2004).
Arī vietējais vides gids Māris Lācis portālam Skaties.lv apliecina, ka, jā, lielākais no Īvandes ūdenskritumiem patiesi ir tas pats, pie kura notikusi filmēšana.
Tiesa, jāņem gan vērā, ka dabā upe nav tik dziļa, kā tas izskatās filmas ainā, kur Hermaņa Tihonova atveidotais Varis līdz vidum ir ūdenī. Šie kadri ir kombinēti, norāda Lācis.
200 metru atstatumā no Īvandes rumbas atrodas Valdātu rumba – aptuveni pusotru metru augsts un nedaudz vairāk kā 5 metru plats ūdenskritums, kura majestātiskums, līdzīgi kā tā lejtecē esošajai Īvandes Rumbai, mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kā Skaties.lv apliecināja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Soms, piekļūšana pie Īvandes ūdenskritumiem ir brīva, pie autoceļa ir norāde, auto iespējams atstāt Rendas centrā stāvlaukumā pie veikala un tālāk doties kājām.
Soms pastāstīja, ka filmas "Maija un Paija" pazemes skatu filmēšanai izmantots arī tautā sauktās Liepniekvalka alas jeb dabas piemineklis "Peldangas labirints" Dundagas pagastā.
FOTO: Dabas aizsardzības pārvaldes arhīvs
"Par šīs vietas rašanos parūpējušies avoti, smilšakmens iežos laika gaitā izskalojuši veselu alu un pazemes eju labirintu. Alu sistēma izskalota 5 m augstā un 20 m platā smilšakmens atsegumā. Kopumā alu sistēma sasniedz 70 m garumu, tādējādi izpelnoties garākā dabiskā alu labirinta godu visā Latvijā," vēstīts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Alu saglabāšanas nolūkos tās apskatāmas tikai no ārpuses. Pastāv iegruvumu risks.
Nesen rakstījām par vēl kādu Latvijas dabas dārgumu – fantastisku vairāk nekā 7 metrus augstu ūdenskritumu. Vairāk par to lasi šeit!
