Valsts kanceleja sola "apcirpt" ierēdņu skaitu un palielināt palikušajiem algas

Krieviņš loloja plānu par pamatīgām izmaiņām ierēdniecībā – samazināt ierēdņu skaitu un palielināt algas noderīgākajiem darbiniekiem. Tagad pieteikta līdzīga reforma. Arī Citskovskis gan saka, ka rēķinās ar to, ka birokrātiskais aparāts reformām pretosies.

Valsts kancelejas direktors plāno efektivizēt valsts aparātu, trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazinot par 6%. Reforma paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu. Solīts čaklākajiem valsts darbiniekiem piedāvāt motivējošu atalgojuma sistēmu, lai rezultātā valsts pārvalde būtu spējīga samaksāt vismaz 80% algu līmeņa, kāds ir privātajā sektorā.

Jānis Citskovskis

Valsts kancelejas direktors

Šī brīža situācija, – cilvēki no valsts pārvaldes bēg. Mums gadā līdz 20% nodarbināto skaita tiek atbrīvoti no darba, cilvēkiem nav motivācijas, nav atalgojuma. Atsevišķās kategorijās nevaram nodrošināt pat pusi atalgojuma!

Birokrātijas mazināšana un papīru kārtošanu no gaiteņiem un rindām pārcelt digitālā vidē ir vēl viens Citskovska plāns. Kā pozitīvu piemēru, uz ko tiekties, viņš min Valsts ieņēmuma dienesta (VID) īstenoto pakalpojumu pārnešanu uz interneta vidi. Līdz ar to dienestam nav jātērē savu darbinieku resursi, darot mehāniskus, monotonus darbus, ko paveic datorsistēmas. Atbalstu reformām valsts pārvaldē pauž Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis, kā arī RSU valdes locekle, atzīstot, ka iesīkstējušo prātu kustināšana nebūt nebūs viegls darbs.

Arta Biruma

RSU valdes locekle

Grūtākais ir nevis definēt rādītājus, bet panākt domāšanas maiņu. Līdzīgi kā redzat, kas notiek bankās, lielveikalos. Lielveikalā pie kasēm ir rinda, pie pašapkalpošanās kasēm nav rindas. Organizācijās vadītājiem negribas mainīt ieradumus, jo, viņuprāt, ieguvums būs mazs, nav vērts!

Iepriekšējā kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa idejas bija līdzīgas pašreizējā vadītāja scenārijam, bet Krieviņa pieredze bija bēdīga – vēlmei izpurināt neefektīvo sistēmu līdzi nāca valsts iestāžu darbinieku pretspars, kā rezultātā Krieviņš piekāpās un amatu zaudēja.