Tā šodien secinājusi Ministru prezidente pēc Latvijas un Krievijas pierobežas apmeklējuma Latgalē. Par vairākiem miljoniem eiro plānots pirkt NATO standartiem atbilstošus ieročus, iztīrīt aizaugušās robežjoslas un atjaunot arī tehnisko aprīkojumu. Īpaši svarīgi tas esot Ukrainas notikumu kontekstā.
Pastiprinātas drošības apstākļos Ministru prezidente Laimdota Straujuma šorīt ieradās Latgalē ar NBS helikopteru. Ar 20 minūšu nokavēšanos lidaparāts veiksmīgi nosēdās uz specvienības Sigma apsargāta lauka. Ar lidojumu Laimdota Straujuma apmierināta: "Tur ir jāpierod. Tur ir, pirmkārt, troksnis, otrkārt – mūsdienu lidmašīnas, protams, ir ērtākas."
Lai vai kā, no Rīgas uz pierobežas ciematu Goliševa, kas ir Ludzas novadā, premjere atlidoja stundas laikā. No turienes līdz robežai – tikai 2 kilometri. Robežpunktā Aizgārša Laimdotai Straujumai sarīkota arī neliela izstāde. Piemēram, robežjoslā ļoti veiksmīgi darbojas kustības sensori, taču tie jau esot jānomaina. Tāpat kā vecos ieročus – Kalašņikova automātus un Makarova pistoles, ko joprojām izmanto robežsargi. Ar īpašu lepnību premjerei tika demonstrēti suņi.
Katru dienu robežsargi kopā ar suņiem patrulē 276 kilometrus. Lielākā daļa Latvijas–Krievija robežas – ir aizaugusi. Tomēr Ministru prezidentei tika nodemonstrēts robežas labākais posms.
Stabu uz Krievijas robežas arī esot par maz. Tāpēc demarkācijas komisijai iesniegts lūgums uzlikt papildu stabus. Latvija daļu savu robežjoslas pusi jau ir savedusi kārtībā. Taču Krievijas pusē vēl viss ir apaudzis. Tomēr tiek plānots ka līdz 2016. gadam abas valstis savedīs robežjoslu kārtībā un platums būs 24 metri.
Lai izcirstu kokus un krūmus, uzstādītu laipas un nepieciešamo tehniku, šogad esot nepieciešami vēl 12 miljoni eiro, lai robežsargi varētu ātri notvert pārkāpējus. Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars stāsta: "Ir virkne vēl posmu, purvainas vietas, mitras vietas, kur, protams, tas šodien nav iespējams, un tāpēc ir tā lielākā problēma, ka ir nepieciešami zināmi ieguldījumi, lai visās vietās, neatkarīgi no tā, kā tās izskatās, robežsargs varētu ātri fiksēt, otrkārt, mobili reaģēt uz pārkāpumu."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šo jautājumu valdībā plāno skatīt 24 martā. Pēc pašas acīm redzētā, Laimdota Straujuma pārliecināta, – nepieciešams robežu stiprināt: "Te nav nekādu šaubu. Naudai ir jābūt. Mēs strādājam gan ar iekšlietu, gan ārlietu ministru, jo ir jābūt kopīgam redzējumam. Šī tomēr ir arī ES ārējā robeža. Un es domāju, ka mums ir jāskatās arī ES nauda. Jo mēs šeit stāvam."
Tiek plānots, ka Eiropas un ASV naudu varētu izmantot bruņojuma un tehnikas iegādei. Savukārt Iekšlietu ministrijai būšot jāizskata jautājums par papildu 200 štata vietām robežsardzē. Cilvēki ir nepieciešami, jo pārkāpumu kļūst arvien vairāk.
