Neierasts precedents: smagā avārijā cietušie ir gatavi vēsties tiesā pret ceļu strādniekiem
Pagājusī vasara Degpunktā komandas prāt ceļu satiksmē iezīmējusi jaunu tendenci ceļu strādniekiem darboties vietās, kur ir augsta bīstamība, turklāt laikos, kad ir intensīva satiksmes kustība. Ceļu strādnieku atrašanās uz šosejām absolūtā nevietā, prasījusi vairākus upurus. Cilvēki palikuši dzīvi, taču sekas ir jūtamas vēl šodien. Un ne tikai fiziski, bet arī juridiski, atskaņas no vasaras radījušas smagas sekas.
Augusta sākumā vēstīts par smagu avāriju uz Jūrmalas šosejas, kur busiņam saduroties ar ceļu strādnieku tehniku smagi cieta divi jauni puiši. Toreiz liecinieki apgalvoja, ka negadījumu netieši izraisījuši tieši remontdarbu veicēji, kuri nekorekti salikuši pagaidu ceļa zīmes.
Neskatoties uz šādiem liecinieku novērojumiem, šonedēļ abi toreiz cietušie puiši saņēmuši ziņas no policijas, ka paši vien būs vainīgi. Mikroautobusa šoferim būs jāatbild par uzbraukumu šķērslim, kuram patiesībā nevajadzēja būt šādā bīstamā vietā.
Puiši ir gatavi tiesāties par savu taisnību, jo cik redzēts, tad Latvijā ceļu strādnieki neatbildot ne par ko. Radusies sajūta, ka drošība viņiem ir pēdējā vietā – galvenais salāpīt bedrīti, sataisīt barjeru, vai apgaismojumu un doties tālāk. Policijā pret abiem avārijas upuriem izturējušies nekorekti – vilcināts laiks un tagad pārsūdzība draud izjukt birokrātijas dēļ.
Tā kā avārijā ceļu strādnieki nav cietuši, viņiem pretenziju pret negadījumā vainoto šoferi nav. Zaudējumus par dzelžiem atlīdzinās OCTA.
Arī satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis viennozīmīgi nesaka, ka vainīgs busiņa šoferis. Pēc sākotnējās informācijas tiešām var spriest, ka ne viss ceļa strādnieku rīcībā bija izpildīts korekti. Irbītis norāda, ja puiši, kuri sevi uzskata par cietušajiem nav apmierināti ar policijas lēmumu, ir jāsūdzas pie policijas uzraugiem – prokuratūrā. Jo noteikti pacīnīties par savu taisnību vajag, un lai arī uzbraukums šķērslim nespēlē puišiem par labu, patiešām ir dažas nianses pie kurām var aizķerties, jo izskatās, ka strādnieki kā tautā saka – nohaltūrējuši.
Rietumeiropas prakse rāda, ka šī negadījuma smagās sekas lielā mērā saistāmas ar mūsu ceļu apkalpojošo dienestu nespēju sagādāt pāris tūkstošus vērtas iekārtas, kas būtu glābušas no smagām sekām," norāda satiksmes eksperts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
