ES budžeta komisārs: Latvijas zemniekiem, visticamāk, būs jārēķinās ar mazākiem tiešmaksājumiem

Viņš sev līdzi atveda diezgan skaudru vēstījumu. Līdz ar Lielbritānijas aiziešanu, ES budžetā veidosies "pamatīgs robs". Eiropas finansējuma samazinājums pēc 2020. gada nav izslēgts arī tādās Latvijai svarīgās jomās kā subsīdijas lauksaimniekiem un kohēzijas politika.

Pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no ES budžets varētu sarukt pat par 15 miljardiem eiro gadā.

Ginters Etingers Rīgā atzina, ka dzīvojam sarežģītā laikā, un Eiropas izaicinājums būs salāgot izmaksu samazināšanu ar bloka vajadzībām.

Par Latvijai aktuālo lauksaimniecības finansējumu Etingers sacīja, ka Komisijas plānos ir padarīt kopējo lauksaimniecības politiku vienlīdzīgāku. Tomēr arī turpmāk, visticamāk, Latvijas zemniekiem būs jārēķinās ar mazākiem tiešmaksājumiem nekā kolēģiem no turīgākajām Rietumvalstīm.

Ginters Etingers

Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu komisārs

Tiešmaksājumos par vienu hektāru ir atšķirība starp Latviju un Franciju. Mēs šo starpību samazinām gadu no gada. Samazinājums turpināsies īstermiņā un ilgtermiņā, bet, kamēr ir atšķirības operacionālajās izmaksās, atšķirības finansējumā ir pieņemamas.

Lai arī komisārs vairākkārt uzsvēra, ka finansējuma saglabāšanu pašreizējā apmērā nevar garantēt nevienā programmā, tomēr Kohēzijas politika joprojām būs galvenais instruments, lai izlīdzinātu dalībvalstu attīstības līmeni.

Ginters Etingers

Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu komisārs

Tā ir nepieciešama un nozīmīga. Jāturpina Kohēzijas politika, lai izlīdzinātu reģionus, lai samazinātu atšķirības starp iekšzemes kopproduktiem.

Vienlaikus Etingers apliecināja, ka vērienīgais Baltijas valstu dzelzceļa projekts "Rail Baltica" Briseles prioritāšu sarakstā paliks arī pēc 2020. gada.

Patlaban Eiropas Komisija gatavo savu piedāvājumu savienības budžetam nākamajiem pieciem līdz septiņiem gadiem. Ar to klajā plānots nākt nākamgad maijā.