"Esmu traka uz mūziku." Laura Rizzotto sirsnīgā intervijā pirms "Eirovīzijas" atlases
"Gan latvieši, gan brazīlieši ir kā traki uz mūziku, un tāda esmu arī es," intervijā portālam Skaties.lv saka 23 gadus vecā latviešu – brazīliešu dziedātāja Laura Rizzotto. Savu dubultpilsonību viņa vērtē kā trumpi, kas Latvijai varētu nākt par labu lielajā "Eirovīzijas".
Jau 17. februārī, noskaidrosies pēdējie divi izpildītāji, kuri turpinās cīņu par ceļazīmi maijā pārstāvēt Latviju "Eirovīzijas" dziesmu konkursā Portugālē. Ar dziesmu "Funny Girl" par vietu finālā cīnīsies arī 23 gadus vecā dziedātāja, dziesmu autore un pianiste Laura Rizzotto.
Tev ir interesantas dzimtas saknes. Kā tas, ka esi Herberta Cukura pēctece, ietekmējis tavu dzīvi?
Es piedzimu gandrīz 30 gadus pēc viņa nāves, tādēļ viss, ko par viņu esmu uzzinājusi, bija no savas vecmāmiņas Antinea Doloresa Cukurs Rizoto, kura bija viņa vienīgā meita, tādēļ viņam ļoti tuva.
Cukuru ģimene Latviju pameta pirms atkārtotās Latvijas okupācijas, ko īstenoja PSRS, – 1944. gadā. Pēc bēgļu nometnē Francijā pavadītajiem pāris gadiem viņi beidzot apmetās Brazīlijā. Tas ir iemesls, kādēļ man ir dubultpilsonība – Latvijas un Brazīlijas, kas ir lieliski.
Pateicoties manai brazīliešu pieredzei, es brīvi runāju portugāļu valodā, tā ir prasme, kas Latvijai var būt ļoti noderīga, šogad piedaloties "Eirovīzijā", ņemot vērā, ka konkurss notiks Lisabonā, Portugālē.
Uzstāšanās "Eirovīzijas" atlasē ir ļoti atbildīga. Vai vari nedaudz pačukstēt, ko sestdien no tevis sagaidīs tavi fani un "Eirovīzijas" atlases skatītāji?
Mans kā mākslinieces mērķis ir caur mūziku ienest gaismu cilvēku dzīvēs. Šosestdien mana priekšnesuma skatuves noformējums būs minimālistisks ar mistisku pieskārienu. Man svarīgākā ir dziesma un saskarsme ar saviem klausītājiem.
Kā parasti liec galā ar uztraukumu, kas rodas pirms kāpšanas uz skatuves? Vai vispār mēdz uztraukties?
Es ļoti gaidu uzstāšanās dienu. Pirms došanās uz skatuves man patīk izjust adrenalīna uzplūdumu. Kad es uzstājos kopā ar savu grupu, tieši pirms uzstāšanās mums ir tradīcija visiem mūziķiem sanākt aplī un sadoties rokās. Kad uzstājos viena pati, izbaudu mirkli, esot klusumā, sakoncentrējos un atrodu to mazumiņu, kas uzstāšanos padara īpašu.
Iepriekš esi teikusi, ka skatītāju rindās būsi arī citās atlasēs. Vai tev ir savs favorīts, kuram justu līdzi visvairāk, ja pati nepiedalītos konkursā?
Esmu noklausījusies visus māksliniekus, kuri šogad ir kvalificējušies "Eirovīzijas" atlasei, un biju ļoti patīkami pārsteigta par vairāku dziesmu augsto mūzikas producēšanas līmeni.
"Eirovīzija" ir popmūzikas konkurss, tādēļ mani iecienītākie ir tie ieraksti, kuros saklausāms popmūzikas žanrs, un tie mākslinieki, kuriem ir sava personība.
Kopš janvāra beigām esi Latvijā. Kas tevi visvairāk sajūsma latviešos?
Es apbrīnoju latviešu unikālo patriotismu un nacionālo pašlepnumu, kas ir labi redzams, it īpaši šogad, kad mēs svinam Latvijas simtgadi.
Es katru dienu mācos latviešu valodu. Visi, kurus līdz šim esmu satikusi, ir bijuši laipni un palīdzējuši uzlabot manas valodas zināšanas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latviešiem raksturīga zināma elegance, kuru es ļoti novērtēju.
Kā ir ar latviešu tradicionālo virtuvi – cik daudz esi baudījusi un kas garšojis visvairāk?
Latviešu virtuve man nebija sveša jau iepriekš. Mana vecmāmiņa, kura ir dzimusi Liepājā, gatavoja mums latviešu ēdienus svinīgos pasākumos.
Es esmu veģetāriete un izbaudu latviešu rudzu maizi, biezpienu, pīrāgus bez gaļas un ogu pīrāgus.
Atgriežoties mājās, kas būs tās lietas, ko ņemsi līdzi no Latvijas?
Kā Latvijas pilsone esmu apguvusi daudz par savu identitāti, vien esot te. Šis ir piedzīvojums sevis atklāšanā, mana ģimenes mantojuma izpratnē un latviešu saknēs. Es šeit jūtos kā mājās, un kopš šī mirkļa es noteikti Latviju apmeklēšu ļoti bieži. Šopavasar esmu ielūgta uz diviem džeza koncertiem, un nevaru tos sagaidīt.
Starp citu, kas latviešiem un brazīliešiem ir kopīgs?
Gan latvieši, gan brazīlieši ir kā traki uz mūziku, un tāda esmu arī es.
Mūzika ir ne tikai tavs hobijs, bet profesija un dzīve. Vai jau bērnībā zināji, ka gribi kļūt par dziedātāju, dziesmu autori un pianisti?
Jā, jau kopš bērnības mūzika mani ir fascinējusi un tolaik, dzīvojot Riodežaneiro, Brazīlijā, sāku spēlēt klavieres un apmeklēt baleta nodarbības. 17 gadu vecumā ieguvu stipendiju, lai iestātos Bērklijas mūzikas koledžā Bostonā, ASV, un šī iespēja bija pagrieziena punkts manā dzīvē.
Losandželosā es izdevu savu otro albumu un Kalifornijas Mākslas institūta ieguvu bakalaura grādu tēlotājmākslā. Vēlāk es pārvācos uz Ņujorku, lai iegūtu maģistra grādu mūzikā Kolumbijas Universitātē, ko pabeidzu 2017. gadā. Esmu atradusi savu dzīves jēgu, kas ir mūzika, un esmu aizrāvusies ar to.
