Kušners: Latvijas Bankas reputācija ir iedragāta; noskaņojums kolektīvā ir nepatīkamu sajūtu kokteilis
"Tas tomēr ir vesels laikmets, kad Rimšēvičs ir vadījis banku, tāpēc šīs pārmaiņas prasīs pārdomāt daudz ko," tā intervijā "900 sekundēm" atklāja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Bankas pārstāvis piebilda, ka kolektīvā šobrīd noskaņojums ir dažāds, jo iestāde piedzīvojusi lielu triecienu reputācijai. "Tas ir milzīgs pārmaiņu process, lai sakārtotu bankas iekšējās pārvaldības sistēmu," atzina Kušners.
Latvijas Bankas padomes loceklis gan apliecina, ka banka šobrīd ir pilnīgi funkcionāla un darbības nepārtrauktības procesi nav traucēti. Savukārt reputācijas atjaunošanai nepieciešams darīt tikai labāko, kas ir šīs finanšu iestādes spēkos, pildot centrālās bankas pienākumus.
Jautājot par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu Eiropas Centrālā bankas (ECB) padomē, Kušners norādīja, ka pašreiz Rimšēvičam nekas neliedz piedalīties sēdēs, izmantojot telefonkonferenču iespējas.
"ECB izrāda izteiktu neapmierinātību ar to, ka izpildvaras pārstāvji ir ierobežojuši centrālās bankas padomes locekļa funkcionalitāti, jo, piemēram, ir viens cits centrālās bankas padomes loceklis, kurš ir aizdomās turētais jau divus gadus, bet viņš netraucēti braukā uz Frankfurti un piedalās sēdēs. Līdz ar to viņi saskata tajā pat tiesību pārkāpumu. Man šķiet, ka te veidojas liels, ja ne starptautisks, tad Eiropas Savienības mēroga konflikts," teica Kušners, piebilstot, ka ECB šobrīd ir noskaņota samērā kareivīgi.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai balsstiesības ECB joprojām ir, taču jautājums ir par Rimšēviča iespējām nokļūt Frankfurtē. Ja problēmu ar telefonkonferenču pieeju nav, tad esot jāatrod veids, kā Latvijas Bankas iekšējo dokumentu un informācijas apritē integrēt Rimšēviču jaunajā statusā.
Intervija ar Edvardu Kušneru
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001. gada 20. decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007. gadā un 2013. gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019. gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
