Eiropas Komisija: Latvijas baņķieru skandāls palīdzēs attīrīties no šaubīgiem darījumiem

Tomēr Saeimas deputāti uzskata, ka Latvija šobrīd esot smagas izvēles priekšā attiecībā uz mūsu valsts banku sektora nākotni. Jautājums – cik lielā mērā būtu pareizi atteikties no nerezidentu apkalpošanas.

Šī biznesa niša nes labu peļņu, taču ir riskanta un mēdz izraisīt tādus satricinājumus kā pēdējās nedēļās.

EK ar satraukumu seko līdzi skandāliem, kas pēdējās nedēļās iedragāja ne tikai Latvijas valsts un finanšu sistēmas reputāciju, bet aptraipījis arī Eiropas Banku savienības mundieri. Runājot par "ABLV Bank" likvidāciju, EK atgādina, ka ne tikai ASV brīdinājusi mūsu valsti par riskiem, ko sev līdzi nes netīras naudas apkalpošana.

Tagad, kad tas ir noticis, gan neesot vērts slīgt pesimismā. Līdz ar "ABLV Bank" likvidāciju Latvija varot kliedēt negatīvo tēlu.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka gan atzina, ka ne EK, ne Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nav ziņu, ka naudas atmazgāšana notikusi tieši caur "ABLV Bank". Šādu informāciju sniedza ASV puse, kas arī liedza bankai norēķinus dolāros, tā nogremdējot trešo lielāko Latvijas banku. Vai tas noticis adekvāti, to Briseles ierēdne, atbildēt nevarot.

Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) vērtē, ka Latvija no ASV saņēmusi "mājienu ar mietu". Tāpēc kā līdz šim bankas darboties vairs nedrīkst. Jāizšķiras, vai Latvijai būtu jāatsakās no nerezidentu jeb ārvalstnieku apkalpošanas, kas ir ļoti ienesīgs bizness gan ASV, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Galvenais kritērijs ir mūsu dienestu spēja atšķirt naudas atmazgātājus no godīgiem baņķieriem.

Pēc Čigānes domām šajā situācija arī esot pamatotas šaubas gan par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) spēju uzraudzīt bankas, gan par Ģenerālprokuratūras pakļautībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas biroja darba efektivitāti.