Jaroslavs: "Viendzimuma attiecības nevienu bērnu nav padarījušas par geju vai lesbieti, tādi mēs piedzimstam."

Jaroslava nostāja praida jautājumā ir neitrāla. Lai ko arī teiktu organizatori, viņš uzskata, ka cīnīties par līdztiesībām vajag citādākā veidā. Kāpēc lai pievērstu sev uzmanību veidā, kas tiek kritizēts, kas ir uzbāzīgs un uzkurina naidu? Sabiedrība nav stulba, drīzāk ļoti slikti informēta.

Saeimā darbojoties aprobežoti cilvēki, kuri izliekas akli un patieso iemeslu satversmes grozījumiem pārvērš par "nonsensu", baidoties, ka viendzimuma laulības sagraus valsti un bērnus padarīs par homoseksuāļiem.

"Viendzimuma attiecības nevienu bērnu nav padarījušas vai ietekmējušas kļūt par geju vai lesbieti, tādi mēs piedzimstam. Šo ideju, ko dēvē par propagandu varētu salīdzināt ar uzskatu par tradicionālām ģimenēm – ka tas ir labi, un jebkas cits ir slikts vai slims.

Nevienam nav dota vara, lai teiktu man, kā un ko mīlēt. Ar ko dzīvot. Kādu reliģiju izvēlēties vai kādai kopienai piederēt. Es mudinu beigt muldēt par to kā IR pareizi un kā NAV. Jebkurš cilvēks pats lems kā vēlās nodzīvot savu dzīvi, jo galu galā mēs visi tiecamies pēc viena – laimes, " sarunā ar portālu Skaties.lv stāsta Jaroslavs.

Modes eksperts praidā nepiedalīsies, viņam ir ieplānota savādāka laika pavadīšana, tāpat arī noslēguma ballītē Jaroslavu satikt nevarēs, bet viņš novēl ikvienam jautri pavadīt laiku.

"Dažreiz sanāk aiziet uz kādu no "LGBT" kopienas klubiem, lielākoties nejūtos ierobežots un varu iet jebkur, man nav jāslēpjas. Rīgā ir maz vietas, kuras paredzētas "LGBT" kopienai, bet ir patiess prieks, ka ir kafejnīcas, kuras ir "LGBT" kopienai draudzīgas. Bet jau atkal – kāpēc tas ir kaut kas īpašs? Vai citās vietās mums automātiski jājūtas negaidītiem?" aizdomājas Jaroslavs.

Jaunais vīrietis pieļauj, ka gājiens sabiedrībai sniedz kaut kāda veida "apziņu" par notiekošo tiem apkārt; atgādina, ka ir cilvēki, kuri dzimuši ar savādāku gaumi un savādākiem uzskatiem. Tomēr tajā pat laikā ir tādi paši cilvēki un vēlas tādas pašas tiesības.

Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.

Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Cilvēkus, kuri gājiena laikā atrodas aiz sētas, izkliedz negatīvus komentārus Jaroslavs sauc par tumsoņiem – lai viņi stāv un bļaustās. "Paldies par jūsu veltīto laiku. Ja esat gatavi atnākt un stāvēt ar plakātiem, izkliegt dažādas frāzes, par to, kāds kauns ir homoseksuāli cilvēki, nokaunieties paši.

Iesaku padomāt, no kā jūs patiesi baidāties? Ar ko mēs atšķiramies no pārējiem, no jums? Tās pašas kājas, tās pašas rokas, galva un āda. Kāpēc jūs tik ļoti uztrauc tas, ar ko es dzīvoju, ar ko pamostos un eju gulēt? Ar ko dalu savas mājas, ēdu vakariņas? Vai jūsu dzīves ir tik perfektas, ka nav vairs par ko padomāt? Kāpēc, lai mēs tiktu ierobežoti savās tiesībās, kad esam tādi paši kā jūs – cilvēki?" jautā Jaroslavs.

Sākot virmot informācijai par "Baltijas praidu", Jaroslavs papētīja, ko organizatori plāno darīt un paveikt, lai veicinātu līdzcilvēku pozitīvu attieksmi pret "LGBT" personām. Praida programmiņa likusi vilties. Esot tik daudz iespēju kā "aiznest" informāciju līdz cilvēkiem, caur mākslu, pasākumiem, un nepiespiestā veidā izglītot.

"Praida gājiens ir kā lāse upē, bet kur tad viss pārējais? Ja man pajautātu, ko var darīt – es labprāt iesaistītos pasākuma organizācijā. Varbūt, ir vērts padomāt un apvienoties ar līdzīgi domājošiem – progresīviem jauniešiem un dibināt jaunu "LGBT" organizāciju, kura pievērstos gan praida organizācijai, gan citu pasākumu ieviešanai Rīgā un reģionos. Nākotne ir jaunatnes rokās, ja mēs darīsim – tiksim sadzirdēti. Tik pasīvi, kā šobrīd jebkas tiek darīts šajā jomā, šajā valstī, mēs nesasniegsim neko," nopietni atklāj Jaroslavs.

Stāstot ar savu iznākšanu no "skapja", Jaroslavs neslēpj, ka tā nebija apdomāta, bet spontāna rīcība, kura ir saasinājusi viņa attiecības ar vecākiem un radiem.

"Tas cilvēks, ar kuru toreiz sanāca kopā iziet no "skapja", mani ļoti sarūgtināja un lika vilties. Ar meliem un tieksmi pēc popularitātes viņš vēlējās tikt sabiedrībā, žurnālos. Pateicoties kopīgiem draugiem, meli tika ātri atklāti. Tagad varu paziņot, ka esmu attiecībās ar patiesi jauku cilvēku, drīz svinēsim pusgada jubileju. Dažreiz mīlestība nav jāmeklē tālu, jāpaskatās apkārt, varbūt ir kāds, kuram rūpi vairāk par jebkuru citu un draudzība var kļūt par daudz vērtīgāku piedzīvojumu," smaida Jaroslavs.

Jaunais vīrietis nenoliedz, ka atklāšanās vecākiem caur presi nebija tas labākais, bet neslēpj – klātienē to pateikt baidījies un visdrīzāk līdz pat šai dienai nebūtu, to izdarījis.

"Varbūt pastāstot savu stāstu, spēšu iedrošināt citus, atklājoties kaut tikai saviem tuvākajiem milzu akmens no sirds nokrīt, godīgi. Nav nepieciešams ar karogiem doties ielās, bet nav jāslēpjas. Jāatceras tikai viens – jūs dzīvojat dzīvi sev un nevienam citam. Dzīve ir pārāk īsa, lai nodzīvotu to nelaimīgi. Dzīve ir pārāk īsa, lai protestētu pret mīlestību. Mīliet sevi un citus, un šī pasaule kļūs patiesi skaista,"’nobeidz Jaroslavs.