Valdība pieņem likuma grozījumus, kas ļaus Konkurences padomei sodīt pašvaldības par brīvā tirgus kropļošanu

Kā norāda Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama, gadījumu, kad pašvaldības nepamatoti kropļo konkurenci Latvijā diemžēl netrūkst. Problēmas galvenokārt radot vietvaru vadībā bieži sastopamā novecojusī aizdomu pilnā attieksme pret privāto biznesu. Tādēļ pašvaldības nereti pieņem saistošos noteikumus, kas tām piederošus uzņēmumus, piemēram, ēku apsaimniekotājus vai transporta pārvadātājus, nostāda izdevīgākā situācijā nekā privātos komersantus, kas strādā tajā pašā jomā.

"Daudziem ir tās atmiņas par plānveida ekonomiku, cik viss bija vienkārši vadāms, un daudzi pie mums Latvijā uzskata, ka brīva konkurence, uzņēmējdarbības gars kaut kādā ziņā liekama vienlīdzības zīme ar krāpšanu. Tā tas nav. Tā domāšana ir beidzot jāmaina," norāda Ābrama.

Konkurences padomes priekšsēdētāja neslēpj, ka liela daļa problēmu saistīta tieši ar galvaspilsētu, un tās uzņēmumiem. Piemēram, pašvaldības autostāvvietu jomā, kur atlaides tiek piedāvātas tiem, kuri izmanto pašvaldības uzņēmuma izsniegto Rīdzinieka karti, bet privātajiem konkurentiem neļauj pat izlīmēt reklāmas.

"Nesen arī bija šie te informācija par riteņu bloķētājiem. RS ir iespēja par autostāvvietām, par kurām nav veikta apmaksa, izdomāt kaut kādu īpašāku regulējumu, kas nav tiem pašiem, kas darbojas tirgū. Vai tas ir "Eiroparks", vai tā tālāk. Noteikumiem jābūt vienādiem visiem," norāda Konkurences padomes vadītāja.

Jaunā likuma redakcija īpaši nosaka, ka arī valsts un pašvaldības iestādēm vai uzņēmumiem ir jāievēro godīgas konkurences principi, savukārt Konkurences padomei tiek dotas lielākas pilnvaras vērsties pret pārkāpējiem.

Jāpiebilst, ka valdības atbalstītie likuma grozījumi Ministru Kabineta gaiteņos bija iestrēguši jau vairāk nekā gadu Lielo pilsētu asociācijas iebildumu dēļ. Šie iebildumi gan joprojām ir spēkā.

"Šie grozījumi nekādā veidā neuzlabos pakalpojumu pieejamību reģionos, jo tur pastāv sava specifika kāpēc viens vai otrs strīds tiek risināts tieši tādā veidā. Pašvaldības ir dažādas un Rīgas problemātiku nevar attiecināt uz visu Latviju kā tas šobrīd tiek darīts no KP puses," saka Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Viņš norāda, ka netrūkst arī gadījumu, kad pašvaldības iejaukšanās tirgū ir nepieciešama, lai nodrošinātu tā normālu darbību. Piemēram, Konkurences padome pārmetusi, kādai pašvaldībai par to, ka tā liek pašvaldības pārstāvjiem uzraudzīt to, kā privātie komersanti uzstāda ūdens skaitītājus dzīvokļos. Pašvaldības uzskata, ka bez šādas uzraudzības nevar būt drošas, ka nenotiek skaitītāju datu sagrozīšana. Pirms likuma grozījumi stāsies spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimai trīs lasījumos.