Graujoša statistika: šogad Latvijas Universitāti absolvēja tikai viena jaunā fizikas skolotāja

Statistika ir graujoša: šogad Latvijas Universitāti absolvēja tikai viena jaunā fizikas skolotāja. Tikmēr profesijas deficīts aug, un skolas izmisīgi meklē darba rokas. Portālā "E-skola.lv" atrodami vairāk nekā 20 sludinājumi, kuros meklē fizikas skolotāju.

Arvīds Viesturs Vimba ir fizikas students, kurš piestrādā par skolotāju Rīgas 41. vidusskolā. Skola uzrunājusi studentu pašpārvaldi, un Arvīds fiziku jauniešiem māca jau pusotru gadu, un ar darbu ir apmierināts. Jāstrādā divas, trīs dienas nedēļā, to var labi savienot ar studijām.

"Biju gaidījis, ka būs daudz sarežģītāk. Pirmās stundas bija tādas, kur bija grūti atrast kopīgu valodu ar skolniekiem, bet ar laiku tas pat sanāk dabīgi. Sākas jauna stunda, jauna tēma. Daudziem skolniekiem ir bailes no šiem priekšmetiem, jo tie tiek pasniegti kā "grūtie" priekšmeti. Problēma ir matemātikas eksāmenā, ar to, ka tas ir obligātais," stāsta Vimba.

Arvīdam skolotāja darbs patīk, taču ilgtermiņā viņš uz šo profesiju raugās skeptiski. Ne jau intereses vai darba prieka, bet finanšu aspekta dēļ.

"Kamēr esmu students, ar algu var izdzīvot, pāri paliek, ko iekrāt. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, visticamāk, nebūšu skolotājs pēc augstskolas, ir tieši alga. Tas attur daudzus spējīgus skolotājus," skaidro Vimba un norāda, ka algai jābūt konkurētspējīgai: "Paskaties, ko var nopelnīt cilvēks ar līdzvērtīgu izglītību, pielīdzini. Varbūt var dot kādas sociālās garantijas. Pagaidām alga nav līdzvērtīga tai, ko var nopelnīt laboratorijā vai, strādājot visu dienu ar skaitļiem, kādā firmā."

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) atzīst, ka lielākās problēmas ir tieši lauku skolās, viņš stāsta: "Mazas skolas, ļoti mazas slodzes fizikas skolotājam. Kā var ievilināt skolā, ja var nopelnīt par ceturtdaļslodzi? Ja minimālā alga par slodzi bez piemaksām ir 680 eiro, tad rēķiniet, daliet ar četri. Vai nāks jauns cilvēks strādāt skolā, ja nevar nopelnīt vairāk?"

Ministrs aicina skolas apbruņoties ar pacietību, – algas cels, bet tas ir ilglaicīgs projekts.

"Strādājam pie jaunām studiju programmām, – ir gan finansiāls ieguldījums, gan programmu kvalitāte, bet rezultāti nebūs šodien, rīt. Es ceru – pēc gada, diviem, trim," skaidro Šadurskis.

Kamēr algas ir knapas, skolu starpā valda nežēlīga konkurence – mācību iestādes cenšas pārvilināt spējīgākos pedagogus, piedāvājot pat dienesta dzīvokļus, un citus labumus.