Bērnudārza audzinātāja iztaujā Saeimas krēslu pretendentus, kā paaugstināt pedagogu zemās algas un profesijas prestižu

Par skolotāju algām pēdējā laikā runāts daudz, un šoreiz TV3 Ziņas tikās ar pirmsskolas pedagogu. Pie bērnudārza audzinātājas Gitas ieradās četri politiķi, lai atbildētu uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Bērnudārza audzinātāja Gita Čulkstēna ir pedagoģe ar 18 gadu darba pieredzi. Šis darbs viņai ir kā aicinājums un patīk joprojām, lai gan profesija nav no vieglākajām – jāuzrauga un jāapmāca enerģijas pilni bērni, jāuzklausa prasīgi vecāki, atbildība ir liela, darba diena gara, taču alga – neiepriecinoša.

Gita: "Līdz algas dienai viss ir skaisti, katra ziņā ne viegli, bet algas dienā tas cipars ir ļoti aizvainojošs. Alga 680, vēl ir domes piemaksa, vēl par kvalitāti. Uz rokas 500, 530. Mums, auklītēm, vispār alga ir 504. Tātad cilvēks uz rokas saņem 370. Cilvēks atnāk uz vakanci, uzzina algu un saka, ka par tādu algu Rīgā nevar izdzīvot. Es zinu, ka skolām [algas] celsies. Esmu presē lasījusi, ka par pirmsskolām domāsim, risināsim pēc Jaunā gada."

Pirmsskolas pedagoga slodze ir 40 stundas nedēļā – 36 no tām kontaktstundas, četras – sagatavošanās. Vienā dārziņā vairāk par vienu slodzi strādāt nedrīkst, taču nekas neliedz strādāt kādā citā pirmsskolā un tur piepelnīties. Un to Gita, tāpat kā daudzas citas bērnudārza audzinātājas, dara – lai savilktu galus kopā, ir jāstrādā vēl citur. Rezultātā audzinātājas ir pārgurušas.

Gita: "Mēs zinām cilvēkus, kas ir aizgājuši strādāt no bērnudārza un skolu, bet nezinām nevienu, kas no skolas atnācis uz bērnudārzu. 28. augustā Rīgā bija 83 pirmsskolas izglītības vakances. Paskaitīju latviešu valodas, matemātikas vakances, tur nav kopā tik daudz, kā pirmsskolas izglītībā."

Uz sarunu ar pirmsskolas pedagoģi ieradies Latvijas Universitātes pētnieks Juris Dzelme, kurš pārstāv partiju apvienību SKG, kurā ietilpst Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Gods kalpot Latvijai. Rīcības partijas vārdā runās rakstniece Ilga Raščevska. No partijas "Saskaņa" – Irina Caune, kura ir bērnudārza "Mežrozīte" vadītāja. Savukārt no "Vienotības" atnācis Rīgas domes deputāts Olafs Pulks – izglītības ministram Kārlim Šadurskim neizdevās atrast laiku šai sarunai.

Gita: "Kā jūs domājat aizpildīt pirmsskolas pedagogu vakances? Kā plāno bērnudārza audzinātāja darbam piesaistīt jaunos pedagogus?"

Pulks: "Tam ir vajadzīgs algu palielinājums, tam ir vajadzīgas piemaksas no Rīgas domes. Valdība ir paaugstinājusi minimālo pedagoga algu līdz 710 eiro par vienu slodzi, nekas neliedz Rīgas domei piemaksāt pedagogiem. "Vienotības" frakcija jau 10 gadus rosina paaugstināt pirmsskolas pedagogiem algas, bet "Saskaņa" to noraida."

Caune: "Vienotībai" visu laiku ir bijusi iespēja paaugstināt algu. Vajag atļaut skolotājiem, kuri grib un var strādāt divās slodzēs, nevajag aizliegt strādāt vienā mācību iestādē. Pašreiz skolotāji spiesti skraidīt pa divām mācību iestādēm."

Pulks: "Jūs varētu pārliecināt savu partiju un tās vadību, lai viņš atbalsta šos priekšlikumus, tad pedagogiem būs lielākas algas."

Caune: "Es ceru, ka es pārliecināšu.

Raščevska: "Noteikti jāpaaugstina algas. Ir jāatļauj vismaz pusotru slodzi strādāt. Priekšlikums no mūsu partijas – ir jābūt budžeta vietām augstskolā. Un pēc tam jāstrādā tur saimniecībā. Tā mēs varētu atrisināt gan pedagogu, gan mediķu trūkumu. Jāatstrādā zināms laiks pēc augstskolas beigšanas."

Dzelme: "Bērnus vajadzētu maksimāli censties audzināt ģimenē. Jāmaina sociālā struktūra vispār. Jābūt ražošanai ar augsti kvalificētu darbaspēka, kurš var nopelnīt, lai strādātu tikai viens ģimenē. Vēl viens risinājums ir kaimiņu apvienošanās, kur pirmsskolas audzinātāju funkcijas pilda vecāki savā starpā. Bet viņiem nav izglītības. Jā, tieši tāpēc vajadzīgi šie atbalsta punkti, internetā materiāli."

Kā palielināt bērnudārza audzinātāju atalgojumu?

Gita: "Septiņi no rīta, septiņi vakarā. Katru dienu. Aldziņa lielāka, jo slodze lielāka. Bet piedodiet, tas jau nav vairs cilvēks. Tas nav, ka grib, tas ir spiests."

Pulks: "Šī tiešām ir Rīgas problēma, kas ir bērnudārzu pedagogu atalgojums un rindas. Pierīgā tas ir atrisināts. Varētu valsts pārņemt savā pārziņā. Tie ir 70 miljoni kaut kur. Ja atbalsts būs, mums nav iebildumu pārņemt valsts pārziņā."

Caune: "Nevajag aizmirst par to, ka Rīgā ir 150 bērnudārzi. Bet tādās bagātās pašvaldībās blakus Rīgai divi, trīs. Tām pašvaldībām ir iespēja paaugstināt algas."

Pulks: "Protams, ir mums arī ir tādi reģioni, kas nav tik bagāti kā Rīga dome, kur katru gadu 50 miljoni pieaug budžetā, drīz jau būs miljards, 3% no IKP, viņi var to atļauties."

Caune: "Olaf, strīdēties šeit nav vietā. Es nestrīdos, es izsaku savu pozīciju. Es vispār nesaprotu, kā cilvēks var par šitādu algu izdzīvot."

Raščevska: "Rīgā problēmas ir tāpēc, ka uz Rīgu mēs visi velkamies no izpostītiem laukiem. Tie, kas caurbraucot uz lidostu. Paldies Dievam, ka bērni dzimst. Valstij par kaut ko būtu jārūpējas. Es domāju, ka jā."

Dzelme: "Maksimāli visus jautājumus, ko var nodot pašvaldību risināšanai, tai skaitā par skolām un pirmsskolām. Mūsu ekonomikas attīstības virziens ir lokalizēt, nevis globalizēt. Atbildības nodošana katram personīgi, nevis visu novelt uz valsti. Pašam jāgādā par sevi, pats sev kungs."

Pulks: "Nav tādas valsts naudas, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Nav tādas pašvaldību naudas, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Mēs tagad mēģinām stīvēties kas būtu kuram jādara. Smieklīgi. Šito galdu mēs dosim apkopt pašvaldībai, šito lai valdība apkopj. Apvienot kopīgi spēkus, šī lieta ir, kas šeit ir jārisina."

Kā partiju pārstāvji raugās uz sešgadnieku sūtīšanu skolā – par vai pret?

Gita: "Jūsu uzskati, vai mēs viņus uz skolu sūtīsim?"

Pulks: "Princis Lielbritānijā četros gados aizsoļoja formā uz skolu. Ne jau viņš aizsoļoja uz skolu, ko mēs iedomājamies, kādā es mācījos. Paliekam tepat bērnudārzā, tie, kas grib, nosaucam to no sešiem gadiem par pirmo klasi. Man krustmeita 19 gados ir 12. klasē, man dēls 20 gados beidza. Mēs pirmo klasi varam pielīdzināt tepat bērnudārzā."

Caune: "Sešgadīgo bērnu sūtīšana uz skolu bija uzrakstīta reforma bez pamatojuma. Vienkārši cilvēki uzrakstīja dokumentu un gribēja sūtīt skolā. Vienkārši tā sagribēja. Varbūt vienkāršāk to 12. klasi samazināt, ja mēs tā pārdzīvojam, ka bērni 19 un 20 gados paliek skolā."

Pulks: "Mēs nevaram saīsināt 12.klasi, tad mūsu diplomus neatzīs ārpus LR. Ceru, ka jūs negribat, lai mūsu bērni iegūtu izglītību, kas nebūt nekur citur atzīta."

Dzelme: "Agrā beigšana nemaz nav vajadzīga, nemaz nav tik nepieciešama, jo pašreizējais darba ražīgums pasaulē ir tāds, ka pietiktu ar 10% produktīvi strādājošo, pārējie varētu nodarboties ar mākslu, zinātni u.tml. Varētu ļaut no sešiem gadiem izvēlēties, ja kāds grib."

Raščevska: "Tā ir kārtējā valdības iniciatīva, lai bērnu ātrāk sūtītu darba tirgū. Tas, kā viņš pa ceļam tiek traumēts, galvenais, ka mēs aizpildīsim darba vietas. Reforma reformas pēc."

Pulks: "Mums ir jāpāriet uz kompetencēs balstīto izglītību. Jo tāda skola, ko mēs četri šeit esam beiguši, es vismaz negribētu, lai jaunieši šodien tādā mācītos. Viss ir mainījies, informācijas apgūšanas metodes ir citas."

Raščevska: "Es nepiekrītu, ka mūsu izglītība bija slikta. Mums klasiska, forša izglītība. Padomju laika izglītība vēl šodien ir atzīta."

Caune: "Tie ir Latvijas bērni un viņus vajag gatavot skolai, nevis skatīties, kā tas notiek citās valstīs."

Pulks: "Būtu labi, ja jūsu partija "Saskaņa" visu laiku necīnītos pret to, ko dara IZM. Viņi cīnās pret latviešu valodu, cīnās pret kompetencēs balstītu izglītību. Ja būtu palīdzība, droši vien Gitas jautājumi atrisinātos ātrāk."

Dzelme: "Jāskatās uz Somiju, tur ir individualizēta pieeja. Katrs skolotājs pieiet individuāli skolēnam."

Pulks: "Lūk, kungs pareizi pateica, kompetencēs balstīta izglītība ir tieši Somijas modelis. Ļoti labi."

Raščevska: "Mēs necīnāmies pret latviešu valodu, mēs cīnāmies par gandrīz puses Latvijas bērnu tiesībām mācīties dzimtajā valodā."

Pulks: "Mūsu mērķis ir, lai beidzot pirmsskolas iestādi, ikviens Latvijas bērns varētu brīvi mācīties latviešu valodu skolā."

Caune: "Tad vajag sākt ar izglītošanu ģimenē. Sāciet! Jūs jau variet uzrunāt tās ģimenes. Tā ir jūsu auditorija."

Pēc teju stundu ilgas sarunas Gitai priekšstats skaidrs – lai arī deputātu kandidāti viņu izprotot, lielas cerības par izmaiņām ir niecīgas.

Uz jautājumu, vai viņu pārliecināja dzirdētais, Gita norāda: "Ja kaut kas mainās, tas ir pirms vēlēšanām. Tam visam apakšā ir finanses, bet vienmēr ir svarīgākas lietas un tā mēs, vismaz pirmsskola, paliek atkal. Līdz darīšanai jau nenonāk. Tas mums pašiem jāplāno, un mums par to nekas nebūtu. Mūs baro ar solījumiem. Mēs esam kā misionāri, kuriem vispār algu nevajag."