Priesteris Mediņš: Es nostāšos to cilvēku pusē, kuri noticējuši, ka var mainīties, cīnīties un atgūt jēgu
Šoruden Vecumnieku novada Bārbeles pagastā durvis vēra Bārbeles Zēnu skola – tā izveidota pirms vairākiem gadiem slēgtās pamatskolas vietā. Šīs idejas realizācijā liela loma ir katoļu priesterim Andrejam Mediņam.
Pērn viņš saņēma "Latvijas lepnuma" balvu nominācijā "Cilvēks cilvēkam". Savukārt šogad patīkams mirklis esot bijis saņemt Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvu par daudzpusīgu veselības un sociālā darba organizēšanu.
Vairāk nekā 20 gadu garumā viņš palīdzējis piecelties cilvēkiem, kuri pārņemti ar atkarībām – alkoholiķiem, narkomāniem… Viņi visi kopā atjaunojuši un uzcēluši kā Bruknas muižu, tā turpat līdzās esošo baznīcu un nu jau arī Bārbeles Zēnu skolu.
Video: Andrejs Mediņš – "Latvijas lepnuma" balvas saņēmējs 2017. gadā
Kalna svētību kopiena Bārbeles skolu kā graustu iegādājās no vietējās pašvaldības. Skolas atjaunošanā ieguldīts milzu darbs. Šobrīd mācības notiek 1., 2., 3., un 4. klasē, kā arī ir ierīkots bērnudārzs. Decembra izskaņā pirmo semestri noslēgs 12 puikas.
"Šeit puikām nav telefonu, bet viņi ir laimīgi, jo skolā dzīve ir aizraujoša un interesanta. Puikas daudz dara paši, dzīvo kopā, paši mazgā savas drēbes, dodas braucienos ar velosipēdiem, aprūpē dzīvniekus un tā tālāk," stāsta priesteris un turpina: "Pateicoties darbam Bruknas muižā ar atkarībā nonākušajiem cilvēkiem, esam sapratuši, ka viena no lielākajām problēmām, kādēļ ir šīs atkarības, ir tas, ka nav veselīgas ģimenes."
Šī iemesla dēļ Bārbeles skolā lielu lomu spēlē arī tēvu iesaistīšana skolas dzīvē.
"Patiesībā puika var pieaugt tikai tad, ja redz tēvu augam līdzi. Darbs ar vecākiem ir cits jautājums. Šeit mēs strādājam pie tā, lai vecāki ir klāt ne tikai reizi pusgadā uz vecāku sapulcēm. Sabiedrībā ir milzīga plaisa starp tēvu un bērnu attiecībām. Kā vecāki, mēs sevi čakarējam ar domu, ka galvenais ir strādāt un nodrošināt, lai nekas netrūkst. Bet galvenais, ko bērni un jaunieši gaida no saviem vecākiem, ir laiks," atklāj Mediņš.
Runājot par nākotnes plāniem, Mācītājs atklāj, ka plānots izveidot skolu arī meitenēm.
"Esam sākuši nākamo darbu. Jau pērn "Latvijas lepnuma" ceremonijā teicu – sadosimies Latvija rokās un atjaunosim pašu pazaudēto Kaucmindes meiteņu skolu, ar ko savulaik lepojāmies. Tā bija skaista skola meitenēm. Esam ar baznīcu vienojušies, ka netālu no zēnu skolas izveidosim šo skolu meitenēm. Bet ar piebildi – tur būs vairāk nekā tikai mājturība. Ja Kaucminde bija populāra ar fantastiskām audējām, konditorēm, tad šeit mēs gribam izveidot kaut ko vairāk," par nākotnes plāniem bilst Mediņš.
Jāpiebilst, ka arī Bruknas muižā darbi nav apstājušies. Kāds ik dienu vēršas tur pēc palīdzības. Mediņs stāsta, ka Bruknā nonāk ne tikai atkarībās esoši cilvēki, bet arī pusaudži, kuri ne tikai draudējuši izdarīt pašnāvību, bet mēģinājuši to arī paveikt.
"Viņi to nedara tādēļ, ka kaut kas trūkst – tieši otrādi. Viņiem viss ir, bet tāpat nav prieka, sāta sajūtas…" saka Mediņš.
Ar sava veida cīņu nākas saskarties arī pašam priesterim – ierēdniecība neļauj ekspluatācijā nodot atjaunotās un uzceltās ēkas, jo visu paveikuši dzērāji.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Viņi aiz principa nevar pieņemt, jo to izdarīja dzērāji. Līdz ar to nav iespējams nodot ekspluatācijā," skaidro Mediņš.
Priesteris gan ir pārliecināts, ka spēs tikt galā arī ar šiem šķēršļiem.
"Dzirdēt par šiem cilvēkiem, kuri to visu ir paveikuši un mainījušies, ka tam nav likumiska vērtība… Nu, es nenostāšos šīs slimās domāšanas pusē, es nostāšos to cilvēku pusē, kuri ir noticējuši, ka var mainīties, cīnīties un atgūt jēgu. Tie ir vismaz 300 līdz 400 jaunieši, to skaitā arī meitenes. Aiz cieņas pret šiem jauniešiem, kuri tagad izveidojuši ģimenes, dažs dzīvo Anglijā – es par viņiem cīnīšos, jo negribu, lai viņiem nav jādzīvo ar zīmogu, ko uzlikusi sabiedrība – viņi ir dzērāji, viņu darbs ir nevērtīgs," saka priesteris.
Līdz šim paveiktās ieceres un vēl nākotnē plānotais nebūtu iespējams bez līdzcilvēku un Kalna svētību kopienas atbalsta, uzsver Mediņš.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
