"Pelējums pēcdzemdību palātās un labierīcībās…" Stradiņa slimnīcas mediķi stāsta par savu ikdienu
Mediķu algas patlaban ir vissāpīgākais jautājums veselības aprūpē. Taču naudu aizvien vajag arī tam, lai savestu kārtībā pašas slimnīcas.
Pirmdien, 17. decembrī, Stradiņa slimnīca aicināja ielūkoties vairākās savās telpās, kur pacienti tiek aprūpēti nepiemērotos apstākļos. Eiropas Komisija apstiprinājusi, ka ir gatava līdzfinansēt Stradiņu jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību.
Tas dod iespēju virzīties tālāk ar projekta īstenošanu, taču tam vajadzēs arī vairākus desmitus miljonu no valsts budžeta. Stradiņa slimnīcai līdz tam, lai varētu sevi saukt par Eiropas līmeņa medicīnas iestādi vēl tāls ceļš ejams, taču slimnīcas valdes gatava to paveikt. Šobrīd vairākas slimnīcas nodaļas faktiski strādā ārkārtas režīmā, piemēram, uzņemšanas un dzemdību nodaļas.
Stradiņu dzemdību nodaļā nokļūst augsta riska grūtnieces no visas Latvijas, kurām mediķu profesionalitāte un moderns aprīkojums ir izšķirošs.
Šeit ir vienīgā iespēja sniegt viņām palīdzību, viņām ir vajadzīga ilgstoša hospitalizācija, viņām ir krietni neiznēsāti bērniņi, slimi bērniņi, kuriem ir vajadzīga aprūpe un palīdzība mūsu iestādē.
Taču nodaļa gadiem ilgi tikusi lāpīta vien ar kosmētiskiem remontiem, tā piemēram, pelējums pēcdzemdību palātās un labierīcībās jau kļuvis par normu. Arī dzemdību zāles ir daudz mazākas nekā pieļaujams – 28 kvadrātmetru vietā vien 18. Neizbēgams šķērslis, lai zīdainīšus nogādātu reanimācijas nodaļā, ir stāvās rampas, kas mediķiem jau tā stresa pilnā situācijā sagādā vēl papildu grūtības.
"Šī laikam ir palikusi vēl vienīgā šāda veida dzemdību nodaļa Latvijā, kurā, nebaidīšos teikt, nav adekvāti apstākļi šīm māmiņām ar bērniem atrasties," bilst Jansone.
Personālam par ikdienu kļuvusi arī pacientu slikto atsauksmju uzklausīšana par nepiemērotajām telpām, rindām uz labierīcībām.
Neviena palāta nav aprīkota ar sanitāro mezglu, kas būtu tikai normāli mūsdienu apstākļiem. Līdz ar to uz šīm šaurajām telpām nāk visas pēcdzemdību pacientes. Tātad 23 pacientes dalās ar divām tualetēm un divām dušām.
Savukārt Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā vislielākās grūtības sagādā milzīgā pacientu skaita izvietošana un aprūpe šaurajās telpās. Kopš slēdza Rīgas 1. slimnīcas uzņemšanas nodaļu, daudz vairāk cilvēku ar ātrajiem ved uz šejieni.
Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja norāda: "Pacientu plūsma caur neatliekamās medicīnas centru bija paredzēta 40 cilvēkiem diennaktī, šo vairāk kā 10 gadu laikā šī cilvēku plūsma ir četrkāršojusies, šobrīd šī cilvēku plūsma, kas caur neatliekamo centru izplūst, ir 160. Tātad mēs esam katru kvadrātcentimetru, katru kvadrātmetru centušies izmantot un pielāgot tā, lai daudz maz ērti būtu personālam un pacientiem, bet tas nav vienkārši."
Gan uzņemšanas, gan dzemdību nodaļā strādājošie, līdz ar vēl citu profilu nodaļām, gaida, kad varēs pārvākties uz jaunām telpām, kas paredzētas pēc A korpusa 2. kārtas uzbūvēšanas. Nupat Eiropas Komisija apstiprinājusi būvniecības plānu, kas nozīmē tā celtniecībai dota zaļā gaisma. Vēl šogad slimnīca vērsīsies pie būvfirmām ar aicinājumu iesniegt cenu piedāvājumus.
Un februārī saņemt jau pirmo rezultātus, no kuriem varētu spriest par to, kādas varētu būt reālās A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas.
Kā ziņots, A korpusa 2. kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par 30 miljoniem, sasniedzot 120 miljonus eiro. Vēl gan nav zināms, kad un vai jaunais Ministru kabinets šo projektu apstiprinās.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga norāda: "Mēs esam par to, lai visi kopumā zinātu par šo projektu, mēs no sirds esam centušies, lai viņš patiešām būtu cilvēkiem Latvijā noderīgs, ļoti ceram, ka patiešām jaunā valdība atbalstīs šī jaunā projekta veidošanu."
Iepriekš par jaunā korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu pieaugumu bažas pauda Finanšu ministrija, kam nebija skaidrs, cik šāds sadārdzinājums ir pamatots.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
