Latvijā ieviesīs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, iesaistot visu sabiedrību
Lai vairotu Latvijas drošību, valsts institūcijas šobrīd strādā pie "visaptverošas" valsts aizsardzības sistēmas izveides. Doma tāda, ka par valsts aizsargāšanu ir atbildīgi ne tikai bruņotie spēki, bet sabiedrība kopumā. Taču kā tas īsti varētu izpausties?
Gada sākumā valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Mērķis – padziļināt visu valsts institūciju sadarbību savstarpēji un ar privāto sektoru, kā arī celt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti.
Eksperti skaidro, ka drošības situācija pasaulē ir mainījusies un aizsardzība vairs nav tikai tanki, lidmašīnas un karavīri. Lielais lūzuma punkts bija karadarbība Ukrainā, kas parādīja, ka krīzes pārvarēšanai jābūt gatavai visai sabiedrībai.
"Visaptverošai valsts aizsardzībai saknes ir totālās aizsardzības koncepcijā, kura veidojās aukstā kara laikā. To izmantoja valstis, kuras nebija iesaistītas militārās aliansēs vai bija neitrālas. Lai varētu sevi pasargāt pret lielāku potenciālu agresoru, tad izmantoja pieeju, ka aizsardzībai mobilizējās visi," skaidro Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.
Šī pieeja paredz, ka visai sabiedrībai jāzina, kā rīkoties situācijās, ja, piemēram, traucēti sakari, banku darbība vai pirmās nepieciešamības preču piegāde.
"Kara laikā armija būs pie robežām, lai cīnītos un aizkavētu pretinieku. Ar stipru militāro aizsardzību, bet bez pārējo nozaru noturības Latvija būs kā māja, kurai ir stipras ārsienas, taču iekšpuse ir sagruvusi," teic Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretārs Mārtiņš Staķis (AP).
Pēc Staķa paustā, labs piemērs spējai mobilizēties bija barikāžu laiks. Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas sākotnējā posmā plānots fokusēties uz militāro spēju attīstību un aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru, valstiskuma pamatu pasniegšanu Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanu, civilo aizsardzību, psiholoģisko aizsardzību, stratēģisko komunikāciju un tautsaimniecības noturību.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunās sistēmas ieviešanā patlaban ir Latvijas sašķeltā sabiedrība un zemā uzticība valsts institūcijām. Sociologs Arnis Kaktiņš uzsver, ka neatkarībās atgūšanā cīņa lielā mērā bija par sapņiem, tagad ir citādi.
"Tas, par ko mēs šobrīd runājam… Te vairs nebūs stāsts, ka cīnīsies par sapņiem. Te runa būs par esošo struktūru un formu aizstāvēšanu. Tad ir jautājums, cik mēs esam komfortā ar esošajām struktūrām un formām. Vai tās ir tā vērtas, lai mēs viņas aizstāvētu," norāda Kaktiņš.
Līdz septembrim valsts institūcijas iesniegs Aizsardzības ministrijai savus priekšlikumus visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanai, un nākamā gada laikā jaunā koncepcija jau varētu tikt izstrādāta.
