Šogad reorganizācija varētu skart 15 līdz 16 skolas. Tas ļautu ietaupīt 600 000 eiro

Pagājušā gada janvārī, valdībai apstiprinot skolotāju algu celšanas grafiku, tam tika paredzēti vairāki finanšu avoti. Četros gados vajadzīgos vairāk nekā 270 miljonus eiro bija plānots rast, sakārtojot skolu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un rodot papildu naudu valsts un pašvaldību budžetos.

Tagad šo lēmumu, kura pamatā trūcis aprēķinu, kritizē jaunā izglītības ministre Inga Šuplinska (JKP).

"Lēmumiem ir jābūt analītiski izvērtētiem, es uzskatu, ka tas bija pārsteidzīgs lēmums," norāda ministre.

Lai runātu par skolu tīkla sakārtošanu, ceturtdien, 28. februārī, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pie sevis bija aicinājis gan izglītības, gan finanšu ministrus. Pēc pusotru stundu garās sarunas runāt kameras priekšā gatava bija tikai izglītības ministre.

"Bieži vien šobrīd mēs sastopamies arī ar tādu pašvaldību attieksmi, – lai ministrija pasaka, cik tad skolām tur būt, lai ministrija norāda, ko tad saglabāt, ko nesaglabāt. Ja šāda ir nostāja, tad gribētu teikt, ka padomju domāšana nav restartēta, un cilvēki joprojām domā padomju domāšanas kategorijās," pauda Šuplinska.

Noprotams, ka valdības pārstāvji nav mierā ar pašvaldību īstenoto skolu tīkla sakārtošanu. Skolotāju algu celšanai iztērēti desmitiem miljoni eiro, taču reformas nenotiek. Šogad reorganizācija varētu skart 15 līdz 16 skolas. Tas ļautu ietaupīt 600 000 eiro. Pērn reformējot 64 izglītības iestādes, ietaupīts nepilns pusotrs miljons eiro. Tas ir krietni mazāk nekā vajadzīgie deviņi miljoni, lai skolotāju algas celtu jau septembrī.

"Tad, cik skolu viņi slēgs, kuras lai šādu naudu dabūtu?" saka pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, atgādinot, ka, jau apstiprinot grafiku, bija skaidrs, ka skolu slēgšana algu celšanai vajadzīgo naudu nedos. Turklāt arodbiedrība noliedz, ka reformas nozarē būtu fiktīvas.

Vanaga pauž: "Kurā vietā, kurā izglītības jomā un pakāpē viņiem vēl pietrūkst reformas? Ja mēs paanalizēsim, tad viņu ir ļoti daudz, katra atšķirīgā stadijā. Ko vēl ir izdomājuši pareformēt, lai nebūtu visām pusēm darba par maz?"

Ja solījumi netiks pildīti, vismaz 2500 skolotāji jau 20. martā, kad valsts budžetu sāks skatīt parlaments, ir gatavi piketēt pie Saeimas, vēlāk netiek izslēgta iespēja arī streikot. Tikmēr valdības vadītājs ar atbildīgajiem ministriem sarunas plāno turpināt nākamnedēļ.