Latvijas zinātnieki nonākuši pie pārsteidzoša atklājuma – agrāk zāle tiešām bijusi zaļāka

"Vienīgais labums šai zālei gaišajai, ka piens govīm gan ir baltāks." Universitātes pētnieks Juris Kozlovskis skaidro veiktajā pētījumā atklāto rezultātu. Tas, kas sākotnēji šķitis standarta doktora darbs, pārvērtās tiešām savā ziņā sensācijā. Pētnieks atklāja to, kas šķita piederas tikai mūsdienu mītiem.

"Ja mēs liekam pie gammas klāt, tad redzam, ka 1990. gadu sākumā bija šāds tonis, tad tagad zāle ir kļuvusi stipri gaišāka," saka Kozlovskis.

Pētnieki, protams, vēlējās saprast cēloni, kas tad noticis, kas zāli padarījis par vairākiem toņiem gaišākiem stiebriem. Kāpēc noticis šāds pavērsiens.

Apbruņojoties ar mūsdienu tehnoloģijām – mikroskopiem, zinātnieku komanda nolēma burtiski nokļūt līdz problēmas sīkākajām detaļām, tā, lai nekas nepaliek nepamanīts. Un tiešām, tehnoloģijas nelika vilties. Zinātnieki daudz ko ieraudzīja krietni tuvāk, nekā tas ir iespējams ar neapbruņotu aci.

"Te jau var redzēt, vietām zaļš un vietām nav zaļš. Te notiek kustība, un hloroplasts kustas mazliet projām, agrāk tā tas nebija," teic Universitātes bioloģijas pētnieks.

Šim visai svarīgajam pētījumam ir arī ievērojams budžets, kas jau sasniedz 437 000 eiro, lai arī lielākā daļa ir Eiropai, tomēr Latvija piedalās ne mazāk.

Uz ielas uzrunātie cilvēki šajā pētījumā saskata svarīgu pavērsienu mūsdienu zinātnē. Taču arī atzīst, ka atklājums ir tik ļoti neparasts, ka tam ir grūti noticēt. "Es varētu teikt, ka stārķi baltāki ir bijuši, tas ir cilvēku galvās," domā Gints. "Vecīšiem parasti šķiet, ka agrāk viss bijis krāsaināk. Taču kāpēc gan ne, varbūt tā tiešām arī ir," spriež Valērijs.

Pētījums turpinās jau desmito gadu. Zinātnieki pētījumā izmantoja LNT ziņu filmētu zālāju pirms desmit gadiem un salīdzinājumam tas uzfilmēts arī šopavasar. Ievērojamā atšķirība ir uzskatāmi redzama.

Zinātnieki apzinās atklājuma neparasto kontekstu, tāpēc piedāvā skeptiķiem pašiem pārliecināties par pētījuma patiesumu. "Iemesls, kāpēc zāle paliek bālāka, ir tas, ka zūd hloroplasti. Ja jums ir mājās šāda parasta RAL krāsu gammas tabuliņa, tad divu trīs gadu garumā izejiet pagalmā un redzēsiet, ka būs par vienu toni izmaiņas," skaidro pētnieks.

Darbietilpīgais pētījums turpinās. Jau nākamajā mēnesī valdība sola piešķirt 135 000 eiro tam, lai zinātnieki atklātu, kā negaidītās izmaiņas skar zemkopības un, iespējams, citas tautsaimniecības nozares.

*Šī ir 1. aprīļa jeb joku dienas ziņa. Tās saturs ir izdomāts, un tā nav nevienam saistoša.