Neatņemama Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana, ripināšana un to ēšana, un ar katru gadu pamazām pieaug iedzīvotāju pieprasījumus pēc tādām olām, kuras dējušas humānos apstākļos turētas vistas.
Lielās lielveikalu ķēdes jau paziņojušas, ka pēc sešiem gadiem vairs netirgos olas, ko dējušas sprostos turētas vistas.
Ēdināšanas ķēde "Lido" šonedēļ pievienojās tiem uzņēmumiem, kas apņēmušies līdz 2025. gadam patērētājiem piedāvāt tikai tādas olas, ko dējušas ārpus sprostiem turētas vistas. Tādu pašu apņemšanos jau iepriekš izteikuši arī lielie veikalu tīkli – "Rimi" un "Maxima".
Dējējvistu dzīves apstākļus var noskaidrot pēc marķējuma uz olām. Ja marķējums sākas ar ciparu "3", tad tas nozīmē, ka olu dējusi sprostā turēta vista. "2" apzīmē kūts vistu olas, "1" – brīvos apstākļos turētu vistu olas un "0" apzīmē brīvībā turētas vistas, kas ir barotas ar sertificētu organisko pārtiku.
Lielveikalos atzīst, ka pagaidām absolūtais vairākums pircēju Latvijā dod priekšroku sprostos turētu vistu olām, kas ir krietni lētākas nekā ārpus sprostu vistu olas.
Tendence pret dējējvistām izturēties humānāk un turēt tās brīvākos apstākļos pašlaik nostiprinās Eiropas Savienības (ES) attīstītākajās valstīs. Kopumā ES no visām dējējvistām sprostos tiek turēti 53%, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par 2017. gadu.
Tikmēr no gandrīz trīs miljoniem Latvijas dējējvistu sprostos tiek turētas absolūtais vairākums – gandrīz 87%. Kūtī turētas ir 12% dējējvistu, brīvos apstākļos – nepilni 2%, bet 0,1% ir organiskās ražošanas vistas.
"Balticovo" gan lielāko daļu savas produkcijas eksportē, tāpēc neplāno atteikties arī no sprostos turētu visu olu ražošanas. Savukārt lielveikalā "Maxima" norāda, ka, visticamāk, nāksies dažādot olu piegādātājus. "Mēs vērtējam šos partnerus. Lielākais piegādātājs mums ir "Balticovo", bet, tuvojoties šim datumam, mums būs jāizvērtē arī citi piegādātāji," atzīst "Maxima" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Olu ražotāji gan bažījas, ka tas nozīmētu arī priekšrokas došanu citu valstu piegādātājiem.
"Kamēr vēl tiek tirgotas sprostos dētās olas, ir redzams, ka vēl ir nopērkama diezgan daudz Latvijas produkcija, bet, tā kā veikali lēnu garu pārorientējas, mani izbrīna fakts, ka veikalos ir nopērkamas visādu citu veidu olas, nevis Latvijas olas, kas man ļoti nepatīk," uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.
Savukārt pašu olu kvalitāte, atkarībā no vistu turēšanas apstākļiem, būtiski nemainās – par to liecina nesen veikts Latvijas Lauksamniecības universitātes pētījums.
