Latvijā ir tikai 13 suņi pavadoņi, bet vājredzīgu un neredzīgu cilvēku – tūkstošiem

24. aprīlis ir Starptautiskā suņu pavadoņu diena, kuras laikā cilvēki pulcēsies Rīgas centrā, lai atgādinātu, cik suņi pavadoņi daudz ir devuši un spēj vēl dot cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

"Suns redz kopējo ainu, suns bieži vien izved mani labāk, nekā es pati būtu gājusi." Līga Ķikute ir vājredzīga, viņu pavada suņu meitene, kurai vārds ir tāds pats kā Latvijas galvaspilsētai – Rīga. Līgai un Rīgai saskan ne tikai vārdi, bet arī raksturi, jo viņām abām ir ļoti labi jāsastrādājas. "Daudz darba jādara cilvēkam pašam, tas nav viegli, ir ķēpīgi. Pūles noteikti ir tā vērtas."

Šis suns ir Līgas acis, kas paglābj no braucošām automašīnām, pretimnākošiem gājējiem, un tāpēc sunim bieži vien ir lielāka teikšana nekā saimniecei. "Ja suns situāciju novērtē kā pārāk bīstamu, tad viņš nemaz mani neklausa," akcentē Līga.

Suņu pavadoņu apmācības ir laikietilpīgas un prasa daudz pacietības un darba. Suņu pavadoņu biedrības pārstāve un kinoloģe Zaiga Kļaviņa izstāsta, kādam ir jābūt suņa raksturam un veselībai, lai tas varētu kļūt par pavadoni. Pēc aptuveni divu gadu apmācības un vairākiem eksāmeniem suns pavadonis vājredzīgam cilvēkam kļūst par neatņemamu atbalstu ikdienas gaitās.

"Veikalā spēj sameklēt kasi vai poliklīnikā – reģistrāciju, galdiņu, brīvu vietu transportā vai kafejnīcā. Galvenais, ko tas dod, – ir neatkarība," akcentē kinoloģe.

Suņu uzturēšana un skološana notiek par ziedojumiem, Latvijā šādu suņu pakalpojumi vājredzīgiem cilvēkiem netiek apmaksāti no valsts budžeta. Tāpēc Latvijā ir tikai 13 suņi pavadoņi uz teju 10 000 vājredzīgu un neredzīgu cilvēku.

Pusgadu vecā suņu meitene Joko tiek apmācīta, lai kļūtu par 14 suni pavadoni Latvijā. Kampaņas "acisietskolā.lv" laikā iedzīvotāji tiek aicināti atbalstīt suņu apmācību, lai Joko un arī citi suņi varētu palīdzēt vājredzīgiem cilvēkiem.

"Šī kampaņa ir par to, lai mēs varam pēc diviem gadiem vēl vismaz vienu suni pavadoni nodot neredzīgajiem cilvēkiem," atklāj projekta pārstāve Liene Šternberga.

Sociālajos tīklos iedzīvotāji var sekot Joko un citu jauno suņu izaugsmei ceļā uz suņa pavadoņa profesiju.

Pirmo gadu jaunais suns pavadonis dzīvo audžuģimenē, kur tas tiek apmācīts pamata zināšanām. Vēlāk notiek eksāmeni un veselības pārbaude. Ja viss ir labi, tad suns iepazīstas ar jauno saimnieku – vājredzīgu personu, bet, pirms kļūt par pavadoni, jaunajam saimniekam kopā ar suni ir jāveic eksāmens, un tikai pēc pozitīva iznākuma abi var doties ielās.

Interesanti, ka Latvijā suņi pavadoņi atbild tikai uz komandām somu valodā, jo suņus dresē somu kinologu apmācīti speciālisti.