Uz saturu

Valsts kontroli aicina pievērsties arī Valsts prezidenta kancelejas tēriņu lietderīgumam

Iespējams, Valsts kontrole vērtēs Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tēriņus. Šāds aicinājums otrdien, 14. maijā, izskanēja Saeimā, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka Rīgas pils nešķērdē nodokļu maksātāju naudu.

Vienlaikus pašreizējais valsts galva Raimonds Vējonis būs pirmais eksprezidents, kuram nepiešķirs valsts dzīvokli.

Ņemot vērā, ka jau pēc dažām nedēļām Saeimai būs jāizvēlas jauns Valsts prezidents, par publiskajiem tēriņiem atbildīgā parlamenta komisijas vēlējas noskaidrot, cik tad sabiedrībai izmaksājis prezidenta institūts pēdējos četrus gadus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Skaidrot tēriņus uz Saeimas Publisko izdevumu komisiju ieradās pārstāvji no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas un Valsts kontroles. Vējoņa kancelejas budžets svārstījies pa gadiem, pārsvarā ap pieciem, sešiem miljoniem eiro. Lielākā summa sasniegta pašā prezidentūras sākumā saistībā ar Rīgas pils priekšpils projektu. Līdzīga aina paveras reprezentācijas, komandējumu un ienākošo vizīšu izdevumos. Izņēmums ir pērnais gads, kad šīm lietām iztērēts būtiski vairāk.

"Tas galvenokārt bija saistīts ar simtgadi un lielo interese. Daudzi karaļnami, valstu prezidenti izrādīja savu cieņu un apmeklēja gan Latviju, gan pārējas Baltijas valstis," norāda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.

Valsts kontroles pārstāvji komisijas sēdē klāstīja, ka revidenti ik gadu vērtē kancelejas sagatavotās finanšu atskaites, taču tas, cik tēriņi bijuši lietderīgi, pārbaudīts netika. Sēdē izskanēja aicinājumi tomēr to darīt.

"Mēs nevaram uzspiest, bet varētu kā komisija aicināt, vai būtu iespēja kādā 2020. gada pārskatā pārbaudīt arī šo lietderību," pauž Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Līdz šim Valsts kontroles plānos vērtēt prezidenta kancelejas tēriņu lietderību gan nav bijis.

"Mēs veicam nozaru riska izvērtējumu un tajās nozarēs, kurās ir augstākais risks, analizējot aktualitātes sabiedrībā un saņemtās sūdzības, mēs arī lemjam par aktuālākajām tēmām," tā norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus pašreizējais prezidents Vējonis būs pirmais, uz kuru attieksies 2013. gada likumgrozījumi par labumiem, kurus saņem eksprezidenti. Proti, Vējonim pēc pilnvaru termiņa beigām netiks piešķirts valsts dzīvoklis. Tā vietā viņa pensija būs palielināta no līdzšinējiem 50 līdz 85% mēneša atalgojuma.

Patlaban Vējoņa mēnešalga ir 5500 eiro. Pēc amata pamešanas prezidentam lietošanā joprojām pienāksies automašīna. Pērn eksprezidentu dzīvesvietas un transporta izdevumi veidoja 380 000 eiro.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm