Latvijas zinātnieki izstrādājuši inovatīvus risinājumus Covid‑19 seku mazināšanai

Latvijas zinātnieki atraduši dažādus inovatīvus risinājumus, kas varētu palīdzēt mazināt Covid-19 sekas. To skaitā izstrādāta metode, kā pārbaudīt notekūdeņus, kas laikus ļauj prognozēt vīrusa uzliesmojumu. Tāpat radītas Covid-19 diagnostikas tests siekalu paraugiem jeb testa strēmeles, kas 20 minūšu laikā spēj noteikt Covid-19 klātbūtni siekalās.

Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību telpās iespējams fiksēt, kādā attālumā un cik ilgi cilvēki kontaktējas. Tāpat arī izstrādāta gaisa kvalitātes kontroles sistēma telpās, kas viedtelefonā signalizē par paaugstinātu risku.

Zinātnieki arī radījuši prototipus aizsargmaskām un ergonomiskiem, ērtiem, viegliem un droši utilizējamiem aizsargtērpiem mediķiem un izstrādājuši prototipu dezinfekcijas iekārtai, kas attīra gaisu, tādējādi ļaujot cilvēkiem atrasties telpās šīs iekārtas darbības laikā. Radīts arī dezinfekcijas kontroles iekārtas prototips, dezinfekcijas līdzekļu un dezinficējošu virsmu prototips, kā arī robots, kas autonomi, bez cilvēka klātbūtnes spēj dezinficēt telpas un virsmas. Atrasts veids, kā vienkārši izgatavot elpināšanas aparātu. Pētīta "Mildronāta" lietošana komplikāciju mazināšanai Covid-19 pacientiem. Saraksts ar sasniegtajiem rezultātiem ir garš.

Radīts bezkontakta analīžu nodošanas punkts, neinvazīva pastāvīgā pozitīvā elpvadu spiediena ārstniecības iekārta, zinātnieki ir izveidojuši patentējamu "plaušas uz čipa" iekārtas prototipu, kas ļauj maksimāli reālistiskos apstākļos pētīt koronavīrusu īpašības un pārbaudīt jaunradīto zāļvielu iedarbību. Tāpat izveidoti pieci augsti aktīvi zāļvielu kandidāti, kam nepieciešami tālāki pētījumi.

Valsts prezidents Egils Levits

"Tas tiešām pierāda mūsu zinātnes un mūsu zinātnieku jaudu, kas ir starptautiski konkurētspējīga. Un, jo vairāk mēs ieguldīsim zinātnē, jo tas beigu beigās atspoguļosies arī mūsu valsts izaugsmē un mūsu ekonomikā, un mūsu labklājībā."

Tiešsaistes diskusijā par to, kā iedzīvināt sasniegumus zinātnē, lai būtu reāls ieguvums sabiedrībai un lai tie arī nestu peļņu, zinātnieki norādīja, ka valsts atbalsts joprojām neesot pietiekams.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš

"Ja mēs tiešām runājam, kā šos pētījumu rezultātus, kas tad ir traucējis tos ieviest. Manuprāt, tomēr tieši lielā mērā, es pat teiktu, valsts negatavība šos rezultātus ņemt pretī."

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija sola piešķirt papildu finansējumu, kam būtu jāpalīdz šos pētījumus praktiski ieviest dzīvē.

Lasi vēl:

• EZA provizoriski apstiprinājusi "Regeneron" terapiju Covid-19 pacientu ārstēšanai
• Pavļuts: Valdība nedrīkst nogulēt saslimstības ar Covid-19 trešo vilni
• "BIOR" direktors: Gada beigās varētu būt zināms, cik ilgi cilvēka organismā pēc saslimšanas saglabājas Covid-19 antivielas