Jansons: Pabraukājot pa lauku mājām, es sapratu, ka dzīvē neko neesmu redzējis

Strādājot slimnīcā, mediķi sastopas ar pacientiem, kas ierodas ar savu sāpi, bet tas, kādi viņi ir ārpus medicīnas iestādes, paliek nezināms. Savukārt ārsti, kuri ikdienā traucas pa lielceļiem vai pilsētu ielām, lai glābtu tos, kam nav izdevies nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei, nākas saskarties ar pavisam citu dzīves realitāti. Viņiem ir dota iespēja ielūkoties cilvēku dzīvē un saprast to, kā dzīvo citi.

Urologs Juris Jansons arī ir bijis viens no šiem ārstiem, kas devies pie pacientiem uz mājām, lai palīdzētu. Viņš atzīst, ka, braucot no vienas lauku mājas uz citu, nācies atskārst, ka patiesībā dzīvē neko nav redzējis.

"Tā varbūt ir arī privilēģija, ka redzi to, ko citi varbūt neredz, bet tev ir dots mandāts, kuru nedrīkst izmantot nepareizi," norāda Jansons.

Lasi vēl:

• Jansons: Cilvēkiem ir tendence glorificēt ārsta darbu, bet patiesībā tas ir liels stress
• Dokumentālo īsfilmu cikls "Ārsti": Juris Jansons

Viņš atklāj, ka pat tagad, pēc vairāk nekā pieciem gadiem, kad darbs Cēsīs nomainīts pret darbu RAKUS, joprojām, braucot gar šīm lauku mājām, kurās reiz būts, atmiņā iezogas ainas par to, kā izskatās istabas un kādiem cilvēkiem bija nepieciešama viņa palīdzība.

Juris Jansons atzīst, ka, neraugoties uz gandarījumu, ko sniedz ārsta profesija, tas ir darbs, kas sev līdzi nes neiedomājamu stresu, jo cilvēki nāk un uztic dārgāko, kas viņiem ir – savu veselību un dzīvību.

Otro dokumentālo īsfilmu cikla "Ārsti" epizodi ar Juri Jansonu skaties šeit.