Polija stiprina robežas, Lietuva gatava ārkārtējai situācijai
Migranti uz Baltkrievijas-Polijas robežas nogaida, kurinot ugunskurus un meklējot iespējas šķērsot žogu, kamēr Polijas un Lietuvas amatpersonas negaida – seko jauni paziņojumi par papildu karaspēku un ārkārtējās situācijas noteikšanu, vēsta TV3 Ziņas.
Patlaban pie robežžoga notiekošā migrantu pulcēšanās un atsevišķi agresīvi uzplaiksnījumi ar žoga bojāšanu ir mazākais, kas gaidāms šajā stāstā – šādu pārliecību pauž kaimiņvalstu līderi.
Polijā ir bažas par plašāku, iespējams, militāru konfliktu – tam sagatavo arī bruņotos spēkus.
"Es jums vēlos pateikties, ka esat šeit un pielāgojaties šiem mainīgajiem apstākļiem. Mēs nezinām, ko Lukašenko režīms iesāks – tāda ir realitāte."
Polijas līderi atkārto, ka uzbrukums Polijai ir uzbrukums visai Savienībai, tā cenšoties gūt lielāku Briseles atbalstu šajā krīzē.
"Vēršos pie visiem Polijas politiķiem. Šī ir ļoti nopietna lieta, tas ir jautājums par robežu sargāšanu. Ne tikai Polijas, bet visas Eiropas Savienības," pauda Polijas prezidents Andžejs Duda.
Minskas režīma tuvākā sabiedrotā Krievija cenšas uzturēt bažīga novērotāja tēlu. Līdz šim visi paziņojumi par Baltkrievijas hibrīdkara aktivitātēm un radīto migrantu krīzi bijuši saistībā ar cilvēku tiesību aizstāvību. Ne vārda par Lukašenko režīma organizēto nelegāļu nogādāšanu Baltkrievijā un vēlāk – dzīšanu uz robežas pusi.
"Es domāju, ka šīs problēmas jārisina starptautisko cilvēktiesību ietvaros. Taču nedrīkst piemirst problēmu sakni. Tā ir Rietumu politika, tajā skaitā NATO un Eiropas Savienības, kas tiek īstenota Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā."
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs saka, ka Krievija pamanījusi, cik profesionāli šajā krīzē rīkojas Baltkrievijas varasiestādes. Aculiecinieku teiktais un videomateriāli gan liecina, ka drošībnieki speciāli virza migrantus uz robežu un pēc nonākšanas tur neļauj doties prom. Paši robežsargi arī atkārto bažas, tomēr noliedz savu iesaisti krīzes radīšanā.
"Apstākļi ir ļoti slikti, cilvēki ir sagrauti. Pietrūkst ūdens un ēdiena. Uz vietas apstākļi nav sanitāri pieņemami." atzina Baltkrievijas robežsardzes komitejas pārstāvis Antons Bičkovskis.
Tikmēr Lietuva pirmo reizi vēsturē ir nobalsojusi par ārkārtējās situācijas ieviešanu uz robežas. 122 deputāti balsoja par, viens – pret.
Ārkārtējās situācijas laikā vienu mēnesi piecu kilometru pierobežas zonā būs spēkā dažādi ierobežojumi. Tie sāksies pusnaktī. Tiks ierobežotas Lietuvā izmitināto migrantu tiesības sarakstīties un runāt pa telefonu, kā arī pulcēties. Ierobežojumi apsvērti arī pēc vakardienas nekārtībām migrantu centros Lietuvā. Medininkos pat bija mēģinājums izgāzt vārtus.
Patlaban lielajā nelegāļu nometnē cilvēkiem mērķis tikai viens – jebkādiem līdzekļiem tikt Polijā un tad Vācijā, taču pirms tam jāgādā par siltumu un pārtiku.
"Mums nav ūdens, nav ēdiena. Cik ilgi vēl mums būs jāgaida?" nezina migrants Polijas pierobežā.
"Šeit nav tā kā izskatās – gandrīz visi šeit mirst no aukstuma un bada," zina stāstīt vēl kāds migrants Polijas pierobežā.
Vienlaikus Vācija, kura arī notvērusi lielu skaitu migrantu grupu, kas nāk no Minskas, uzstāj uz kopēju palīdzību Polijai. Iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers aicināja Briseli rīkoties un vismaz šajā stundā – turēties kopā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
