Uz saturu

Ilze Ķuzule‑Skrastiņa par trauksmaino laiku: Vilšanās sajūta līdzcilvēkos ir milzīga

"Domājošiem cilvēkiem šobrīd tiešām ir ļoti grūti," intervijā žurnālam "Ieva" šonedēļ saka Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Novērojumi par to, kā Latvijas sabiedrība tiek galā ar pandēmiju, kas nu jau divus gadus ir visas pasaules dienaskārtībā, aktrisi vedinājuši ir skarbiem secinājumiem.

2022. gada 2. februārī 15:04

Aktieri un skatuves mākslinieki ir starp tiem, kuru dzīvi kovids ietekmējis visvairāk, jo izrādes skatītājiem te notiek, te atkal tiek atceltas. Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa šajā nenoturīgajā laikā kopā ar vīru aktieri Arturu Skrastiņu pievērsušies dārzniecībai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Taču, izdzīvojot šo trauksmaino laiku, Ilze neslēpj vilšanos sabiedrībā. "Vilšanās sajūta līdzcilvēkos ir milzīga. Tikai tagad esmu sapratusi, cik ļoti izteiktā burbulī es visu laiku esmu dzīvojusi. Bet nevēlos līst no tā ārā! Redzot statistiku, saprotu – tā, kā domāju es un mans burbulis, tādi esam kādi trīsdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju. Mazāk nekā puse… Vai šie trīsdesmit procenti spēs kaut ko mainīt uz labu? Nezinu. Tā kopaina nav patīkama," intervijā žurnālam "Ieva" atzīst Dailes teātra aktrise.

Viņa pauž, ka arī citi notikumi pasaulē ir visai satraucoši: "Piektdien vēl nospēlējām "Smiļģi", pēc izrādes apsēdāmies un runājām: kovids, apkārt plosās šausmīga vētra, nevar saprast – būs karš vai nebūs, vēl tie elektrības rēķini… No visām pusēm situācija ir samilzusi tik ļoti, ka vienkārši jāizvēlas mazākais ļaunums, uz ko koncentrēties. Negribu izklausīties augstprātīga un aroganta, bet domājošiem cilvēkiem šobrīd tiešām ir ļoti grūti.

Šajā laikā Ilze īpaši novērtē savu profesiju. "Patiesībā tagad tikai varu novērtēt, cik brīnišķīga ir mana profesija, – pateicoties tai, varu kaut uz pāris stundām aizbēgt no visām šīm lietām, būt citā realitātē," viņa atzīst intervijā žurnālam.

Jautāta, par ko tīri sievišķīgi viņa sapņo, Dailes teātra teic: "Pietrūkst tādas foršas satikšanās ar draudzenēm, kad var papļāpāt it kā par neko. Sapņoju, ka mēs beidzot varētu noīrēt galdiņu labā restorānā un bez raizēm, ka tik pa ceļam nesaķeram kādu vīrusu, bezrūpīgi pavadīt vakaru."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm