Slinkākais dzīvnieks pasaulē lapotni atstāj tikai, lai pakakātu
Sliņķi nosaukumu guvuši sava laiskā dzīves veida dēļ. Pa koku zariem viņi pārvietojas ar ātrumu 2 metri minūtē, bet miegā pavada apmēram 75% no savas dzīves.
Slinķi ir tipiski "svaigēdāji" – to galvenā barība ir koku lapas. Tomēr pa koku zariem tie pārvietojas vien galējas neieciešamības gadījumā. Novērots, ka ši dzīvnieki lapotni atstāj tikai, lai pačurātu vai pakakātu. Siņķi tāpat kā pandas nav arī diez ko naski uz vairošanos.
Pirms 10 miljoniem gadu ir dzīvojušas daudzas dažādas sliņķu sugas, kuras iedala vairāk nekā 60 ģintīs. Starp aizvēsturiskajiem sliņķiem ir bijušas sugas, kas mājoja ūdenī, un ļoti daudzas dzīvoja uz zemes. Dažas izmirušās sugas sasniedza pat ziloņa augumu.
Mūsdienās dzīvojošās sliņķu sugas ir tipiski koku iemītnieki Centrālamerikas un Dienvidamerikas lietusmežu džungļos. Šīs grupas galvenā īpatnība ir izteikti lēnas kustības, kas atspoguļojas apakškārtas nosaukumā — sliņķi.
Šodien lielākā daļa sliņķu sugu ir neliela suņa augumā (50 — 60 cm). Tāpat sliņķu sugu kažoki ir mājvieta daudziem citiem organismiem, piemēram, tauriņiem, vabolēm, prusakiem, skropstaiņiem (Ciliophora), sēnēm un aļģēm, vēsta interneta enciklopēdija Vikipēdija.
Sliņķa izdotās skaņas līdzinās čīkstēšanai. Skaties video un baudi sliņķa mazuļa "dziesmu"!
