Pirms mēneša Ukrainas pilsētās krita pirmās krievu raķetes. Kopsavilkums par notikušo

Lai arī, šķiet, daudzi vēl līdz pēdējam brīdim negribēja ticēt, ka tas varētu notikt, jau pāris dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams nemiers. 22. februārī Krievija atzina okupēto teritoriju – tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas republiku –"neatkarību", kā arī paziņoja par savu diplomātu evakuāciju no Ukrainas.

23. februārī ASV ziņoja par 100% Krievijas gatavību iebrukumam, bet Ukrainā tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Savukārt 24. februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins telekanālā "Rossija-24" teica runu, paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot tās armiju "nolikt ieročus." Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses, kas, protams, ir pilnīgi aplami.

No iedomām par ātru karu līdz postošām un nenosakāmi ilgām cīņām

Jau kara pirmajā dienā eksperti visā pasaulē lēsa, ka Krievijai ir nepieciešams īss, uzvarošs karš, un uzbrukums Ukrainai nav izņēmums. Tā arī TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis.

Viņš norādīja, ka Krievija vēl pirms uzbrukuma vairāku nedēļu garumā centusies parādīt savus "militāros muskuļus". Savukārt nākamais mērķis ir ātri mazināt Ukrainas pretošanās spējas un veikt ātru uzvaru ar savu militāro pārsvaru.

Tāpat eksperti izteica minējumus, ka nakts uz 25. februāri Ukrainai būs izšķiroša un noteiks tālāko kara norisi.

Ukraina noturējās, bet Krievijas spēki neatkāpās, un Putins mudināja Ukrainas armiju gāzt valdību, to raksturojot kā "teroristus, narkomānu un neonacistu bandu". Arī pēcāk izskanēja ziņas – Putina iecere ir gāzt Ukrainas valdību un tajā "iekārtot sev simpatizējošāku marioneti".

Taču kara trešajā dienā, 26. februārī, eksperti jau atzina, ka vērojamas pazīmes par Krievijas-Ukrainas kara nokļūšanu "bremzējošā stadijā", jo krieviem nav izdevies masīvi iekarot un okupēt Ukrainas teritoriju.

Putina sākotnējais plāns neizdevās, jo ukraiņi jau no sākta gala izrādīja pārsteidzoši stingru pretestību. Iedzīvotāji bija gatavi aizstāvēt savu dzimteni gan emocionāli, gan fiziski – pēc 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, Ukraina daudz ieguldījusi teritoriālās aizsardzības spēkos, tostarp armijas nodrošināšanā un apmācībās.

Pirmās kara nedēļas izskaņā eksperti jau bija pārliecināti, ka Krievija ir izgāzusies un atgriezusies pie tā, ko prot – karu caur teroru. Intervijā "900 sekundēm" NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts sacīja, ka krievi ir izmisuši, mēģina panākt lūzumu Ukrainā, kam pamatā vajadzīga Kijiva – gāzt vai citādi noņemt no trases Ukrainas valdību.

Ekspertu teikto arī apstiprinājusi Krievijas armijas turpmākā darbība – nespējot virzīties uz priekšu, tā sāka apšaudīt un bombardēt pilsētas, to infrastruktūru. Un uzbrukumi turpina kļūt arvien nežēlīgāki.

Kā zināms, Krievijas armijas uzbrukumos visvairāk cietusi Mariupole. Pilsētas centrā iznīcināts dzemdību nams un slimnīca, pēcāk bojā gāja arī kāda grūtniece ar mazuli. Sabombardēts arī Mariupoles teātris, kurā patvērumu meklēja vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, tostarp bērni, kuru atrašanās teātrī Krievijas karaspēkam bija zināma. No teātra drupām izglābušies 130 cilvēki, par pārējiem ziņu nav.

Iedzīvotāji stāsta, ka iznīcināti aptuveni 90% Mariupoles infrastruktūras un pilsētā turpina pastiprināties humānā katastrofa – tur nav elektrības, pārtikas, ūdens un citu izdzīvošanai nepieciešamu lietu. Jāpiebilst, ka humānās krīzes dēļ arī ziņu par reālo situāciju pilsētā ir maz, teju nekādu. Un Mariupolē šobrīd joprojām ir iestrēguši vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Kara zaudējumi

Līdz 21. martam ANO apstiprinājusi, ka Ukrainā līdz šim bojā gājuši 953 civiliedzīvotāji, tostarp 78 bērni. Savukārt ievainoti 1557 civiliedzīvotāji, tostarp 105 bērni. Jāpiebilst, ka Ukrainas publiskotā statistika rāda lielāku upuru skaitu, piemēram, Ukrainas Ģenerālprokuratūra ziņojusi, ka karā bojā gājuši 117 bērni. Tiesa, šo informāciju neatkarīgi ir grūti pārbaudīt. Mariupolē vien varētu būt daudz vairāk upuru.

Lai nekļūtu par kara upuriem, miljoniem ukraiņu devušies bēgļu gaitās. Kā norāda BBC, 3,5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās uz citām valstīm, bet vēl aptuveni 6,5 miljoni iedzīvotāji pametuši savas mājas un patvērušies citās Ukrainas pilsētās. Nogalināti arī seši žurnālisti, bet ievainoti vismaz 35.

Runājot par militārajiem zaudējumiem, 13. martā Ukraina paziņoja par vismaz 1300 bojā gājušajiem karavīriem savas armijas pusē. Jāatzīmē, ka Krievija 2. martā ziņoja par vismaz 2870 nogalinātiem, bet 3700 ievainotiem ukraiņu karavīriem.

23. martā Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja – karā bojā gājuši aptuveni 15600 Krievijas karavīru. Pati Krievija oficiālu paziņojumu par saviem bojā gājušajiem paudusi vien marta sākumā, atzīstot, ka miruši 498, bet ievainoti 1500 karavīri. "The Guardian" ziņo, ka 21. martā Kremļa propagandas tabloīds "Komsomoļskaja Pravda" publicēja paziņojumu – karā bojā gājis 9861 Krievijas karavīrs, bet ievainoti – 16153. Tiesa, šī ziņa pēc neilga laika tika dzēsta.

Lai arī šo informāciju ir grūti pārbaudīt, ASV izlūkdienesti ziņojuši, ka nonāvēti varētu būt vairāk nekā septiņi tūkstoši Krievijas karavīru.

Ukrainas Bruņotie spēki aktīvi ziņo arī par citiem Krievijas armijas zaudējumiem, tostarp 101 lidmašīnu, 124 helikopteriem, 517 tankiem, 1008 militārā transporta vienībām, 42 droniem un citu militāro tehniku. Vēlreiz jāpiebilst – šo informāciju ir grūti neatkarīgi pārbaudīt.

Sankcijas pret Krieviju

Eiropas savienība, ASV, Kanāda, Japāna un daudzas citas valstis nepalika Putinam parādā atbildi un jau pirmajās kara dienās lēma par smagu sankciju noteikšanu Krievijai. Sankcionēti Krievijas oligarhi un valsts bankas, Krievija atslēgta no starptautiskās SWIFT sistēmas, kā arī lērums uzņēmumu valsti pametuši.

Karš un no tā izrietošās sankcijas pamatīgi sašūpojušas Krievijas ekonomiku – savas durvis aizvēra Maskavas birža, un rubļa vērtība strauji kritās. Eksperti jau otrajā kara nedēļā Krievijai prognozēja defoltu.

Protams, sankcijas ietekmē arī parastos Krievijas iedzīvotājus – cenas kāpj, veikalos rodas produktu deficīts, nav iespējams operēt ar naudas līdzekļiem sankcionētajās bankās vai saņemt algu no ārvalstīm u. tml. Šo iemeslu dēļ arī daudzi Krievijas iedzīvotāji valsti pametuši. Galvenie emigrācijas ceļi – Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna. Turīgākajiem – Dubaija.

Jāpiebilst, ka pats Kremlis atzinis – šādas sankcijas nebija gaidījis. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka bijis pārsteigts par stingrajām sankcijām Krievijas Centrālajai bankai. Lai kaut nedaudz glābtu valsts ekonomiku, izdoti jauni likumi, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas savā īpašumā turēt ārvalstu valūtu.

Tai pat laikā Ukraina un tās armija saņēmusi gan vērienīgu finansiālu, gan materiālu atbalstu.

Informatīvais karš

Šobrīd Krievijā vairs nav iespējams runāt par vārda brīvību. Kremlis arī izdevis likumu, kas paredz piespriest līdz pat 15 gadus ilgu cietumsodu par "viltus ziņām" – Krievijas iebrukumu Ukrainā aizliegts saukt par karu, invāziju vai kā citādi, izņemot "specoperāciju". Tā rezultātā Krievijā darbību pārtraukuši neatkarīgie mediji.

Kremlis ar Putinu priekšgalā turpina savu iesākto kursu, stāstot, ka Krievijas armija glābj Ukrainas iedzīvotājus, kuri arī armiju it kā sagaidot ar atplestām rokām. Krievija turpina sagrozīt ziņas un pat Mariupoles slimnīcas sagraušanu medijos dēvēja par inscenējumu. Tāpat, lai maksimāli izslēgtu iespējas piekļūt neatkarīgai informācijai, Krievijā aizliegti sociālie mediji "Instagram", "Facebook" un "Twitter".

Taču, lai arī Kremļa propaganda nepagurst un mēģina izdomāt jaunus veidus, kā sevi attaisnot, bet Ukrainu nomelnot, eksperti ir pārliecināti – informatīvajā karā uzvar Ukraina.

Sarunas par kara izbeigšanu

Jau pirmajās kara dienās Krievijas un Ukrainas pārstāvji tikās sarunās par kara izbeigšanu. Sākotnēji Krievijas pārstāvji savās prasībās bija nelokāmi, bet vēlāk sāka parādīties zināma piekāpība. Pēdējās abu valstu sarunas norisinājās 21. martā, pēc kurām Zelenskis atkārtoti izteica gatavību pats tikties ar Putinu.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs par diplomātiskā pamiera panākšanu sacījis: "Uz spēles ir likts pietiekami daudz, lai tagad pārtrauktu karadarbību un sāktu nopietnas sarunas. Šis karš ir neuzvarams. Agrāk vai vēlāk tam būs jāvirzās uz priekšu – no kaujas lauka uz miera galdu, un tas ir neizbēgami. Jautājums ir tikai, cik vēl dzīvību jāzaudē, cik bumbām jākrīt, cik mariupoliešu jāiznīcina?

Cik vēl ukraiņu un krievu nogalinās, pirms visi sapratīs, ka šim karam nav uzvarētāju – ir tikai zaudētāji? Cik vēl cilvēkiem būs jāmirst Ukrainā un cik cilvēkiem visā pasaulē būs jāsaskaras ar badu, lai tas apstātos? Kara turpināšana ir morāli nepieņemama, politiski neaizsargājama un militāri muļķīga."

Arī ārvalstu mediji ziņo – ja šajās sarunās netiks panākts izlīgums, visdrīzākais iestāsies nodiluma vai spēku izsīkuma karš. Tai pat laikā eksperti norāda, ka pamiers jeb kara iesaldēšana nebūs risinājums. Jā, pamiers uz brīdi apturēs ukraiņu ciešanas, taču tas arī būs iespēja Krievijas armijai atjaunot savus spēkus. Līdz ar to Ukrainas un Krievijas kara iznākums joprojām ir neskaidrs.