Satelītmaldināšana. Ukrainas karš izgaismo GPS vājos punktus; tiek lūkotas alternatīvas

Pasaulē aktīvi pēta navigācijas sistēmas, kas nepaļaujas uz satelītu raidītiem signāliem, jo tos var traucēt pretinieks iespējamos nākotnes militārajos konfliktos.

GPS jau patlaban nav vienīgā satelītu navigācijas sistēma. Ir vairāki alternatīvi atrašanās vietas noteikšanas veidi, kuru darbības pamatā var būt gan izplatījuma tehnoloģijas, gan virszemes staciju sistēmas.

"Šobrīd starptautiski tiek pētītas alternatīvās navigācijas sistēmas, to vidū sistēmas, kuru darbība būtu neatkarīga no satelītu datiem," "tv3.lv" apstiprina VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas departamenta vecākā radiosakaru inženiere Valentīna Martinova.

Viņa atzīmē, ka pašreizējā situācijā GPS sistēmas iespējamo traucējumu un tās alternatīvu meklējumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un ASV.

Iejaukšanās riski un gatavība tiem

Valdībai jābūt gatavai draudiem, kas saistīti ar iejaukšanos satelītu darbībā, – Lielbritānijas aizsardzības ministra vietnieku Džeremiju Kvinu citē izdevums "The Times", vēstot par Lielbritānijas un ASV centieniem attīstīt alternatīvas navigācijas sistēmas. Kvīns norādījis, ka Krievija izmanto karu Ukrainā, lai testētu  GPS sistēmas darbības traucēšanas "rīkus".

Lai novērstu globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS, Global Navigation Satellite System) traucējumus vai mazinātu šādu traucējumu riskus, Eiropas mērogā strādā īpaša darba grupa. Tā apvieno tādas organizācijas kā Eiropas Komisija, Eiropas Kosmosa aģentūra, Eiropas GNSS aģentūra, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole), kā arī dalībvalstu ministriju un sakaru administrāciju pārstāvjus. Tajā darbojas arī "Elektronisko sakaru" eksperti.

Kā stāsta Martinova, darba grupas ietvaros tiek vērtēti gan normatīvie un juridiskie, gan tehniskie un operatīvie aspekti globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumu novēršanā. Ekspertu uzdevums ir arī formulēt rekomendācijas turpmākajai rīcībai politiskajā, juridiskajā un tehniskajā jomā.

Apvienotajā karalistē kā alternatīva GPS tiek izskatīta zema augstuma orbītas satelītu sistēmu, ko veido kompānija "OneWeb", kā arī ASV "NextNav" sistēmas, kas izmanto zemes staciju raidītus signālus. Kā vēsta "The Times", jau notiekot valdības un ražotāju sarunas par šādu navigācijas sistēmu izvēršanu Londonā un Mančestrā.

Arī Latvijā jau izmanto alternatīvas, piemēram, ja runa ir par aviāciju. "Ir vairākas iekārtas gan gaisa kuģī, gan uz zemes, kuras kalpo kā alternatīva GPS. Kā, piemēram, navigācijas iekārta "VOR" (Omnidirectional Radio Range), kas strādā VHF diapazonā vai radaru sistēmas," "tv3.lv" skaidro Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) pārstāve Sandra Brāle.

Kad navigācijas sistēma pārvēršas par vadātāju

GPS ir viena no sistēmām, ko navigācijai izmanto lietotāji. Ikdienas iekārtas mēdz paļauties vienlaicīgi uz četrām globālās satelītu navigācijas sistēmām:

• GPS (ASV);
• GLONASS (Krievija);
• GALILEO (ES);
• BEIDOU (Ķīna).

Vairāku satelīta navigācijas sistēmu izmantošana vienlaicīgi ļauj iegūt kvalitatīvāku signālu, kā arī, summējot iegūtos datus, tiek uzlabota precizitāte, – "tv3.lv" skaidro VAS "Elektroniskie sakari" radiosakaru inženieris Artūrs Madarnieks.

Globālās satelītu navigācijas sistēma balstās uz informāciju, kas tiek saņemta no satelītiem, tāpēc ar speciālām iekārtām ir iespēja slāpēt satelīta signālu, kā arī ieviest kļūmes GPS koordinātēs, piebilst specialists.

"Jebkāda veida traucējumiem, galvenokārt, tiek pakļauts gala lietotājs, kas izmanto šīs navigācijas satelītu sistēmas. Signāla līmenis, ko saņem iekārtu lietotāji uz zemes no pavadoņiem, ir ļoti zems, tāpēc arī šīs sistēmas visbiežāk nav spējīgas darboties telpās."

Artūrs Madarnieks

radiosakaru inženieris

"Tā kā globālās satelītu navigācijas sistēma strādā tuvu dabīgajam trokšņu līmenim, tad tās darbību var traucēt pat blakus esoša bojāta elektroniska iekārta, nerunājot par apzinātu šo sakaru sistēmu slāpēšanu."

Kā otru būtiska sistēmas ievainojamību speciālists min viltus signālu nosūtīšanu uztverošajai iekārtai. Tad navigācijas sistēma darbojas kā vadātājs, maldinot par patieso atrašanās vietu.

Brīdinoši signāli martā

Februāra beigās Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra izplatīja brīdinājumu, ka Krievijas karš Ukrainā var negatīvi ietekmēt GPS pārklājumu noteiktās reģiona vietās. Ziņojumā bija teikts: kopš 2022. gada 24. februāra ir četri galvenie ģeogrāfiskie apgabali, kuros globālās satelītu navigācijas sistēmas jeb GNSS viltošana un/vai traucēšana ir pastiprinājusies, proti:

• Kaļiņingradas apgabals, Baltijas jūras reģions un kaimiņvalstis;
• Austrumsomija;
• Melnā jūra;
• Vidusjūras austrumu zona pie Kipras, Turcija, Libāna, Sīrija un Izraēla, kā arī Ziemeļirāka.

Marta sākumā ar GPS signāla trucējumiem saskārās lidmašīnas netālu no Krievijas Kaļiņingradas anklāva, kā arī pie Somijas robežas ar Krieviju, – atsaucoties uz Somijas varas iestādēm, vēstīja izdevums "The Guardian".

Zīmīgi, ka šie traucējumi sākās drīz pēc Somijas un ASV prezidentu tikšanās Vašingtonā, kur tika pārrunāta Somijas un NATO aizsardzības sakaru padziļināšana saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Lietuvas aviokompānija "Transaviabaltika" tai laikā bijusi spiesta pat atcelt 18 Somijas iekšējo reisu lidojumus, jo GPS signāla trūkuma dēļ nebija iespējams nolaisties lidostā, kurai nav alternatīvu navigācijas iekārtu.

Traucējumi beidzās, pirms atklāja cēloni

Jau vēstīts, ka GPS signāla traucējumi marta sākumā tika novēroti arī Latvijas teritorijā. Kā "tv3.lv" apliecina VAS "Latvijas Gaisa satiksme" pārstāvis Arnis Lapiņš, kopš marta sākumā reģistrētajiem GPS traucējumiem turpmākajā periodā tādi vairs nav novēroti.

Lapiņš piebilst, ka lidojumu drošību šāda veida traucējumi praktiski neiespaido, jo modernā civilās aviācijas infrastruktūra ir apgādāta ar rezerves navigācijas sistēmām.

Arī VAS "Elektroniskie sakari" "tv3.lv" apstiprina, ka marta sākumā saņemta informācija no Civilās aviācijas aģentūras par ziņojumiem no gaisa kuģiem, kas novēro traucējumus globālās satelītu navigācijas sistēmas izmantošanā dažās vietās Latvijas gaisa telpā.

Šādus traucējumus gan neesot novērojuši visi, bet tikai daļa gaisa kuģu, kas tai laikā atradās Latvija gaisa telpā. Reaģējot uz saņemto informāciju, speciālisti veikuši pārbaudes.

Artūrs Madarnieks

Radiosakaru inženieris

"Tika organizēts gan stacionārais, gan operatīvā izbraukuma radiomonitorings minētajos apvidos. Taču traucējumi beidzās pirms izdevās noskaidrot to cēloni."

VAS "Elektroniskie sakari" pieejamie dati rāda, ka marta sākumā novērotie navigācijas signāla traucējumi pēdējā laikā bijis vienīgais gadījums, kad tika saņemta informācija par GNSS sistēmu izmantošanas traucējumiem gaisa kuģiem. Tāpēc nevarot teikt, ka situācija šajā jomā būtu pasliktinājusies.

Gaisa spēki: droši un stabili

NBS atzīst, ka tikuši informēti par iespēju sastapties ar traucējumiem GPS rādījumos. Tomēr praksē Gaisa spēku lidojumos nekāda veida traucējumi neesot konstatēti.

Saņemot informāciju par iespējām problēmām navigācijas sistēmā, par to brīdinātas arī NBS gaisa kuģu apkalpes, – informē NBS pārstāve Brāle. "Lidojumi tika veikti, pastiprinot gaisa kuģa reālo atrašanās vietu, salīdzinot to ar apvidu, kā arī ar citām iekārtām."

"Visas apkalpes gan sākotnējā apmācībā, gan, pildot dienesta uzdevumus, vadās ne tikai pēc GPS datiem, bet arī vizuāli, kā arī, izmantojot navigācijas iekārtas, kur GPS dati nekādā veidā neietekmē lidojuma drošību," "tv3.lv" skaidro NBS pārstāve.

Brāle: "Veicot dienesta uzdevumus, neesam sastapušies ar tāda veida traucējumiem, bet, veicot lidojumus, vienmēr ir alternatīva – vizuāli izmantot navigācijas kartes, kā arī uz zemes novietotos radarus un speciālās navigācijas iekārtas."

Gaisa spēki pārsvarā veic lidojumus zemos augstumos un apvidus ir pazīstams. Un, kā uzsver NBS pārstāve, Gaisa spēki nav saņēmuši informāciju par kādām nopietnām sekām, kas būtu saistītas ar GPS traucējumiem. Tāpēc situācija tiek vērtēta kā droša un stabila.