Zinātnieki: mazuļi jau mātes vēderā izrāda patiku vai nepatiku pret ēdienu

Zinātniekiem izdevās noteikt, ka grūtnieču uzturs veido garšas embrijos. "Garšas" ir sarežģītu sajūtu sajaukums, kas saistīts ar smaržu un garšu.

Iepriekš zinātnieki pieļāva, ka garša veidojas mazuļu dzīves pēcdzemdību periodā. Taču tagad ir kļuvis zināms, ka cilvēka auglis reaģē uz smaržām, ko tas saņem ar mātes uzturu.

Piemēram, embriji "smaidīja", sajūtot burkānu smaržu, un, gluži otrādi, "satraucās" par kāpostiem.

Pētījuma laikā, sejas kustības notika atsevišķu sejas muskuļu kontrolē. Zinātnieki tos klasificēja, izmantojot īpašu kodēšanas shēmu, kur katrs muskulis atbilda noteiktai kustībai.

Tādējādi embrijs var reaģēt uz noteiktām garšām un smaržām. Viņam rodas arī garša, kad viņš ieelpo un norij amnija šķidrumu.

Amnija šķidrumam ir svarīga loma, jo tā ir pirmā vieta, kur auglis sajūt vidi, īpaši ķīmisko vidi.

Šķidrums pārvietojas uz ožas sensorajiem neironiem, kas sāk sajust molekulas aktīvo smaržu pēc 24 grūtniecības nedēļām. Rezultātā tie turpina anatomiski un funkcionāli attīstīties arī pēc mazuļa piedzimšanas.

Eksperimentā piedalījās simtiem sieviešu, kas dzīvoja Anglijas ziemeļaustrumos. Pētnieki zīmēja augļu sejas izteiksmes no 32 līdz 36 grūtniecības nedēļai.

Pētnieki lūdza sievietēm 20 minūtes pirms skenēšanas lietot 400 mg burkānu kapsulas un tādu pašu daudzumu kāpostu pulvera. Bez tam šīs sievietes neēda neko, kam būtu kāda garša.

Embriju atbildes tika salīdzinātas ar kontroles grupas atbildēm, kas nesaņēma aromatizētās kapsulas. Pētījums tika publicēts žurnālā "Psychological Science".