Jaunjelgavā VUGD postenis turpmāk strādās vien dažas dienas nedēļā; vietējie noraizējušies par ugunsdrošību

Jaunjelgavā dzīvo nepilni 2000 iedzīvotāju, un līdz šim ik dienu par šejienes ugunsdrošību rūpējies vietējais VUGD postenis. Lai gan to rīcībā ir vien divas novecojušas "ZIL" markas autocisternas, kuras, kā ironizē paši ugunsdzēsēji, jāremontē pēc katra izsaukuma, glābēji šeit savu darbu vienmēr spējuši paveikt, gadā tikai par ugunsgrēkiem saņemot vidēji 25 izsaukumus. Taču situācija mainījusies līdz ar VUGD vadības lēmumu līdz gada beigām daļēji apturēt mazpilsētas depo darbību.

"Šobrīd Jaunjelgavas postenī situācija ir diezgan drūma. Jo postenī, pēc mūsu aplēsēm, nāksies darbību apturēt trīs līdz četras reizes nedēļā, kas mēnesī ir jau diezgan liels daudzums," pauž VUGD Jaunjelgavas posteņa komandieris Arturs Grikpedis.

Tātad vismaz pusi mēneša Jaunjelgavā savi ugunsdzēsēji nedežurēs, lai gan šeit darbinieku netrūkst. Viņus gan kā no VUGD depo, kurš ir mazāk noslogots, sūtīs palīgā citiem posteņiem, kur ir darbinieku iztrūkums, piemēram, uz Neretu vai Vecumniekiem.

"Mūsu ģeogrāfiskā situācija ir diezgan labvēlīga, salīdzinot ar citiem posteņiem, jo mums blakus ir Aizkraukles daļa, tas ir aptuveni 15 kilometru attālumā, un, ja ir kāds notikums, ugunsgrēks, tad Aizkraukle ierodas palīgā Jaunjelgavai apmēram 15, 20 minūšu laikā," skaidro Jaunjelgavas posteņa komandieris.

Paši jaunjelgavieši uzsver, labs piemērs tam, ka pilsētā ir vajadzīgs savs VUGD postenis, ir kāda ēka, kas aizdegās pagājušajā nedēļā. Vietējie ugunsdzēsēji ieradās četru minūšu laikā, un tikai tas ļāva no liesmām paglābt arī blakus māju. Te starp sienām ir tikai metrs. Vietējie pauž bažas, vai krāsmatās nebūtu arī otra ēka, ja šajā dienā pašu postenis nestrādātu.

"Tas ir nenormāli, pilnīgi nenormāli. Ja te kaut kas deg, no kurienes tad atbrauks? (TV3: Aizkraukles it kā.) Kā tad, tik ātri neatbrauks. Man divreiz māja degusi, te viņi momentāni ir klāt," saka Jaunjelgavas iedzīvotāja Dzintra.

"Ko tur teikt, kam jānodeg, tas nodegs. Atbrauks, tāpat gruvešus apdzēsīs," secina vietējais iedzīvotājs Jānis.

Arī citi jaunjelgavieši uzskata, ka nav pieļaujama šāda loterija, kurā iedzīvotāju drošība un pat dzīvība ir atkarīgas no tā, vai paveiksies, un ugunsgrēks izcelsies laikā, kad vietējais depo strādā.

"Protams, satrauc. Kaut kāds murgs. Tā nevar darīt. Jaunjelgava paliks bez ugunsdzēsējiem. Te katru gadu kaut kas notiek, un tas nav nopietni," pauž Jānis.

"Ļoti skar. Es nebūtu apmierināta, ja to posteni te slēgtu, jo Aizkraukle ir, varbūt viņiem tās mašīnas ir ātrākas, bet tai pašā laikā sirds mierīgāka, ja kaut kas tepat uz vietas ir," teic Linda.

Bažas pauž arī Aizkraukles novada pašvaldība. Vietvarā īslaicīgi slēgt plānots ne tikai Jaunjelgavas, bet arī Neretas glābēju posteni. Tas nozīmē, ka lielāka slodze būs novada centrālajam – Aizkraukles VUGD depo – kam būs jāpaspēj ātri reaģēt uz izsaukumiem plašākā novada teritorijā nekā līdz šim.

"Tas ļoti ietekmē drošību mazajās pilsētās un pagastos. Tajā pašā laikā mēs saprotam VUGD soli no tāda viedokļa, ka ir ļoti grūti piesaistīt darbiniekus ar tik zemu atalgojumu. Bet tomēr šeit ir jādomā plašāk un jāskatās tiešām drošība. Jo ne tikai ugunsgrēki, bet arī civilā aizsardzība, kas šobrīd ir ļoti svarīga, lielā mērā balstās uz ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pleciem," norāda Aizkraukles novada pārstāve Evija Vectirāne.

Jāatgādina, ka vismaz līdz gada beigām īslaicīgi darbību plānots apturēt kopumā 18 VUGD posteņos dažādos Latvijas reģionos.