Tehnoloģiju giganti skarbi īsina štatus: vai atlaišanu vilnis nozarē veļas uz Latviju?
Lejupslīde tehnoloģiju nozarē un ziņas par darbinieku masveida atlaišanām pasaules gigantos rada jautājumu arī par Latvijas ekonomikai nozīmīgās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares veselības stāvokli. Mūsu valstī šajā jomā plok vakanču piedāvājums, tomēr aizvien saglabājas augsts IT speciālistu deficīts.
Masveida darbinieku atlaišanas izziņojis sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs, mikroblogošanas vietnes "Twitter" jaunais īpašnieks Īlons Masks, līdzīgu soli apsver arī ASV mazumtirdzniecības kompānija "Amazon". Visos gadījumos runa ir par dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas jau zaudējuši vai zaudēs darbu tuvākajā laikā.
Kompānija "Meta" pamatojusi, ka nav piepildījušās prognozes par e-komercijas izaugsmi un tiešsaistes aktivitāti, kas ievērojami auga Covid-19 pandēmijas laikā. Tādēļ uzņēmums, kura paspārnē bez "Facebook" darbojas arī "Instagram", "WhatsApp" un citas platformas, atlaidīs 13% visu darbinieku (kopā vairāk nekā 11 000).
Here’s the video Mark Zuckerberg sent to $META employees as he fired 11,000 of them pic.twitter.com/pksNK44vfT
— Evan (@StockMKTNewz) November 10, 2022
"Twitter" atlaidis pusi no uzņēmuma 7500 darbiniekiem. Turklāt mediji ziņo, ka atlaišanas turpinās, darbu zaudējot tiem, kuru viedoklis atšķiras no jaunā īpašnieka uzskatiem.
Less than a week after laying off thousands of Twitter employees, new owner Elon Musk is firing staffers who disagree with him — sometimes publicly. https://t.co/BoVDqeJfh7
— CBS News (@CBSNews) November 16, 2022
Bet "Amazon" apsver 10 000 darbavietu likvidēšanu, kas gan ir vien nepilns procents no 1,5 miljoniem kompānijas darbinieku visā pasaulē.
Amazon plans to lay off 10,000 people starting this week – NYT https://t.co/JYppqO2VQb pic.twitter.com/vXNG5AdblQ
— Reuters (@Reuters) November 14, 2022
Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 7050 IKT uzņēmumu, nodarbinot 38,4 tūkstošus cilvēku. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par šā gada 1.ceturksni, IKT nozare valstij devusi 8,7% visu nodokļu ieņēmumu. Eksporta apjoma ziņā nozare ierindojas pirmajā trijniekā – IKT nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms strauji aug un tuvojas 3 miljardiem eiro gadā.
Stiprākie kļūst stiprāki, vājākie – vēl vājāki
"Laikam jau ar tām reklāmām vien ne "Amazon", ne citi nespēj sevi uzturēt," "tv3.lv" globālo situāciju tehnoloģiju nozarē vērtē Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes dekāns, profesors Juris Borzovs, piebilstot, ka tā ir tikai viņa hipotēze. "Kaut kādā brīdī ar reklāmas ieņēmumiem vien var nepietikt."
LU profesors atzīmē, ka jautājums ir ne tik daudz par situāciju tehnoloģiju attīstības jomā, bet gan par piemērotākā biznesa modeļa meklējumiem.
"Ekonomika un arī atsevišķas – pat ļoti lielas – kompānijas allaž iet kalnā un lejā, dažas pazūd pavisam. Tā tam ir jābūt. Un tie, kuri konkurencē iet kalnā un noturas, tie no tiem neveiksminiekiem nosmeļ to krējumu. Līdz ar to stiprākie kļūst stiprāki, vājākie – vēl vājāki".
"Protams, ir satraucoši, ka tādas masveida atlaišanas notiek, jo tas liecina par kaut kādu tendenci. Uz lielajiem tirgus spēlētājiem jau daudzi skatās un seko tam, ko viņi dara," "tv3.lv" atzīst "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.
"No otras puses, ja tiek atlaisti programmētāji, kā mēdz teikt, tā ir laime nelaimē. Nozare no tā iegūst. Kā zināms, pasaulē ir liels programmētāju pieprasījums. Un tas nozīmē, ka atbrīvojas speciālisti, kuri var pievērsties citiem uzņēmumiem. Vai pat vēl labāk, iespējams, ka tas veicinās kādu jaunuzņēmumu vilni. Ja talantīgs speciālists paliek bez darba, iespējams, tas ir īstais laiks, lai īstenotu kādu sen iecerētu projektu. Varbūt šī procesa rezultātā dzims arī jaunas inovācijas."
Piemēram, Lietuva jau rīkojas, uzrunājot atlaistos "Meta" un "Twitter" speciālistus.
Move to Vilnius 😉 Our startups and scaleups and unicorns can hire outright AND you can get money to relocate – 3000 Eur to be precise. More information – https://t.co/cDkkk5diNW #layoffs #Lithuania #newjob pic.twitter.com/k1Jh7tAAxb
— Go Vilnius (@GoVilnius) November 11, 2022
Vērtējot lejupslīdi tehnoloģiju nozarē, "Draugiem Group" pārstāvis uzsver, ka pandēmija e-komercijai un tiešsaistes aktivitātei deva lielu atspērienu un jaudu: "Daudziem likās, ka līdz ar izaugsmi par 100, 200 vai 300 procentiem ir laiks atsperties un ieguldīt arī cilvēkresursos, kas ir viens no dārgākajiem resursiem šajā nozarē."
"Treknie gadi, ko tehnoloģiju nozarē raisīja pandēmija, ir beigušies. Un ir jāsāk domāt, kur tad ņemt finanses dārgo resursu apmaksai."
Uzņēmumi bija pārvērtējuši izaugsmes un jaunu risinājumu attīstības prognoze, – komentējot darbinieku skaita samazināšanu tehnoloģiju gigantos, piebilst Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, profesore Signe Bāliņa.
"Līdz ar pasaules ekonomikas atdzišanu, uzņēmumi, izvērtējot riskus, meklē veidus, kā strādāt ekonomiskākos apstākļos un tas skar gan darbaspēku, gan investīciju aktivitāti, gan darbības izmaksas."
"Mēs noteikti neatlaidīsim speciālistus"
"Vērtējot Latvijas IKT nozari kopumā, var teikt, ka darbaspēka samazināšana mūs nesagaida, jo mūsu dažādie attīstības virzieni ir bijuši pārdomātāki un vairāk balstīti uz tirgus pieprasījuma datiem," vērtē LIKTA vadītāja.
Palkavnieks uzskata, ka darbinieku atlaišanas, ko pašlaik veic lielie tehnoloģiju giganti kaut kādā mērā atbalsosies arī Latvijā, ņemot vērā, ka arī mūsu valstī ir uzņēmumi, kas strādā starptautiskajam tirgum. "Vai tas būs masveidā? Šobrīd prognozēju, ka ne. Taču grūti pateikt, kā tas izskatīsies pēc kāda laika. Pie mums jau viss atnāk ar laika nobīdi."
"Noteikti, ka programmētāji un tehnisko profesiju pārstāvji bez darba nepaliks. Un šeit es runāju ne tikai par Latviju, bet globāli. Par to nu gan nekādām bažām nevajadzētu būt."
Komentējot, kādu iespaidu pēcpandēmijas laiks atstājis uz "Draugiem Group" uzņēmumiem, Palkavnieks atzīmē, ka tagad ir piebremzējies jaunu darbinieku rekrutēšanas apjoms.
"Vakances joprojām ir, bet to nav tik daudz vai tādā apjomā kā iepriekš. Tik apjomīgas komandu papildināšanas šogad vairs neveicam. Un dažos grupas uzņēmumos ir izvērtētas arī štata vietas, kuras tādā apjomā nebija vajadzīgas," skaidro uzņēmuma pārstāvis. "Jo izaugsme ir noplakusi un vienkārši fiziski nav tik daudz darba, ko veikt."
Vienlaikus viņš uzsver, ka nevar runāt par plašām atlaišanām grupas uzņēmumos, un tādas arī netiekot plānotas: "Zinot, cik grūti ir nokomplektēt labu profesionāļu komandu, mēs noteikti neatlaidīsim speciālistus, lai pēc tam komandu komplektētu no jauna."
Līdz IT speciālistu pārpalikumam vēl tālu
ITK nozares un profesionāļi un eksperti ir vienisprātis, ka pašlaik novērojamā lejupslīde tehnoloģiju nozarē neradīs IT speciālistu pārpalikumu.
"Pirmkārt tas ir atkarīgs gan no valsts, gan globālās tautsaimniecības apstākļiem. Tomēr, ja runājam par IKT nozari kopumā, tad ir jābūt atomkaram, lai visu nograutu. Puslīdz normālos apstākļos IT speciālisti būs vēl ilgi vajadzīgi."
Bažām par IT speciālistu pārpalikumu noteikti nav nekāda pamata, jo tehnoloģijas ienāk pilnīgi katrā dzīves jomā, piebilst Palkavnieks. "Ir grūti nosaukt kādu nozari, kurā nav IT. Un ir vairākas nozares, kur IT ir attīstības sākumposmā."
Ik pa laikam no nozares atskan saucieni, ka pasaulē trūkst gandrīz miljons IT profesionāļu, atgādina Borzovs. "Ņemot vērā, ka tagad nozarē lietas iet mazliet uz leju, pieņemsim, ka šobrīd trūkst pusmiljons kadru. Arī tas aizvien ir nozīmīgs speciālistu iztrūkums."
Arī Bāliņa atzīmē, ka gan Latvijā, gan visā ES joprojām ir vērojams IKT speciālistu trūkums, turklāt pieejamas vakances ne tikai tehnoloģiju uzņēmumos, bet arī banku sektorā, apdrošināšanā, valsts pārvaldē un citās jomās.
"Nekas neliecina par to, ka varētu rasties IKT darbaspēka pārprodukcija, jo nozares izaugsme turpināsies un pieprasījums pēc darbaspēka saglabāsies visā pasaulē gan tuvākajā laikā, gan arī vidējā termiņā."
Latvijas augstskolās ik gadu valsts finansē kopumā aptuveni 1300 jaunas IT speciālistu studiju vietas. Tikai aptuveni puse no studentiem mācības arī pabeidz. Bet IKT nozare Latvijā lēš, ka tai gadā nepieciešami vismaz 3000 jaunu speciālistu.
"Ticu, ka nozarei vajag 3000 speciālistus gadā, bet Latvijā vienkārši nav tik daudz cilvēku, lai šādu pieprasījumu nodrošinātu. IKT nozarē aizvien pastāv pamatīgs speciālistu deficīts – katru gadu trūkst aptuveni divu trešdaļu no tā, ko nozare sagaida,"
"Saražojam" patiešām daudz
Savukārt Palkavnieks izceļ jautājumu par IT speciālistu izglītības kvalitāti, atzīmējot, ka speciālistus "saražojam" patiešām daudz. "Ja paskatāmies formāli, gandrīz katrā augstskolā un tehnikumā gatavo šos speciālistus. "Saražots" ļoti daudz, bet daļa no viņiem nemaz nav spējīga strādāt šajā industrijā. Viņiem ir diploms, bet viņi nav spējīgi darīt to, kam viņi nosacīti ir apmācīti."
"Cilvēkiem, kuriem vienkārši ir diploms, bet nav prasmju un spēju strādāt IT sfērā, viņiem būs aizvien grūtāk atrast darbu."
Vienlaikus "Draugiem Group" pārstāvis apstiprina, ka Latvijā trūkst IT speciālistu, piebilstot, ka lielai daļai no grupas uzņēmumos strādājošajiem programmētājiem nav formālās IT izglītības, viņiem bieži ir cita izglītība, bet IT viņi apguvuši pieredzes un pašmācības ceļā. "Viņi mēdz uzskatīt, ka skolas solā nevar iemācīties to, ko prasa IT kompānijas," rezumē Palkavnieks.
"Latvijā ir nepieciešama strauja, izlēmīga un gudra rīcība, stiprinot STEM izglītības virzienus," uzsver LIKTA vadītāja. "Tas ļaus samazināt IKT un citu inženiertehnisko profesiju darbinieku skaita deficītu un veidos jaunas labi apmaksātas darba vietas, tā rezultātā veicinot eksportspējīgu produktu un pakalpojumu attīstību."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
