Pirmatskaņots aizliegtais Aspazijas dzejolis "Ziemassvētki"
Ar maestro Raimonda Paula jauno dziesmu "Ziemassvētki" dziedātājas Paulas Saijas izpildījumā un mākslinieces Ilzes Dambes zīmēto dzejoļkartīti no trimdas mājās atgriezies Aspazijas dzejolis "Ziemsvētki".
Maestro Raimonda Paula dziesma ar Aspazijas tekstu "Ziemsvētki" dziedātājas Paulas Saijas izpildījumā pirmatskaņojumu piedzīvoja 11. decembrī. Dzejoļkartīte "Ziemsvētki" no 10. decembra ir pieejama pārdošanā Aspazijas mājā Dubultos un Jūrmalas muzejā.
1981. gadā iznāca skaņuplate "R. Pauls. Aspazija. Dziesmas bērniem," kurā iekļautos "Circenīša Ziemassvētkus" nu jau gadu desmitus ziemas saulgriežu laikā dzied lieli un mazi svinētāji. Maestro atzīst, ka viņam pēc "Circenīša Ziemassvētkiem" nav bijis grūti pārslēgties uz kaut ko jaunu ar Aspazijas tekstu.
"Te katrs pantiņš ir citā ritmā, bet nu tie ir ļoti skaisti priekš bērniem, priekš deklamēšanas. Melodiskā ziņā tos pagriezu mazliet savādāk, bet man pašam tas liekas diezgan simpātiski. Un galvenais jau, ka Ziemassvētki tuvojas. Tas priekš tā arī domāts. Katrs vārdiņš. Viņa ir atradusi tur tik daudz dažādus putniņus un kaķīšus."
Raimonds Pauls ir pārliecināts, ka Aspazijas dzeja jāiznes, un tas jāizdara dziedātājai.
"Aspazijas teksti ir visnotaļ skaisti, bet tos izdziedāt, lai patiešām uztvertu un ieklausītos katrā vārdā, tas tiešām bija svētīgi."
Aspazijas mājas darbinieki dzejoli "Ziemsvētki" uzgāja nejauši, šķirstot 1947. gadā trimdā izdoto Aspazijas dzejoļu izlasi "Ilgu zeme" Kārļa Dziļlejas sakārtojumā. Aspazijas dzejolis, kuru pēckara Latvijā "aizmirsa", trimdā turpināja savu dzīvi. Uz to norāda desmitiem afišu trimdas avīzēs par gaidāmo Ziemassvētku pasākumu programmu, kā arī regulāras dzejoļa publikācijas latviešu laikrakstos Lielbritānijā un Ziemeļamerikā.
Literatūrzinātniekam Jānim Zālītim nav skaidras atbildes, kāpēc pēc Otrā pasaules kara Latvijā gan Aspazijas poēma "Saules dēls", gan no tās atdalītais dzejolis nav publicēts ne Saulcerītes Vieses sastādītajos Aspazijas "Kopotajos rakstos", ne dažādu autoru sastādītajās dzejas izlasēs.
"Saulcerītei Viesei acīmredzot nebija pieejams manuskripts. Kaut kādā veidā tas darbs ir perifērijā aizslīdējis. Es nedomāju, ka šo dzejas darbu kāds būtu apzināti izbīdījis laukā."
Dzenot dzejolim pēdas kopā ar literatūrzinātnieku Jāni Zālīti un LNB Letonikas un Baltijas centra galveno bibliogrāfi Ievu Miķelsoni, atklājās, ka Aspazija savu poēmu "Saules dēls" ar apakšvirsrakstu "Ziemsvētku kamoliņš" pirmo reizi publicējusi 1910. gada 24. decembra laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis".
Vairāk nekā 350 rindu plašais liroepiskais darbs papildināts ar Jūlija Madernieka zīmētu Aspazijas portretu un vinjeti. Jānis Zālītis atzīst, ka "Saules dēls" met asociāciju tiltu uz Aspazijas poēmu "Saules meita" un citiem viņas agrīniem sacerējumiem.
"Tur ir centieni pasaules ainu tvert plašākās filozofiskās dimensijās, labā un ļaunā, gaismas un tumsas pretstatā, ar mīlestību kā mūžīgās atjaunotnes spēku."
Nav skaidrs, kad poēmas epiloga beigu daļa atdalījās no poēmas teksta un kļuva par patstāvīgu dzejoli "Ziemsvētki." Vispirms – 1935. gadā Olgas Matisones un Elfrīdas Rapas apkopotajā krājumā "Visi bērni tēlo" dzejolis ar nosaukumu "Meža tētiņš" iekļauts "Kora runai ar kustībām". Iepriekš 1934. gada 11. februārī "Meža tētiņš" bērnu runas kora izpildījumā izskanējis Latvijas Radiofonā. Otrā pasaules kara laikā, 1942. gada nogalē, Aspazijas dzejolis ar nosaukumu "Ziemsvētki" atrodams starp Arodbiedrību Centrālās savienības ieteiktajiem dzejoļiem deklamēšanai darba vietās. Pēc padomju laika Latvijā dzejolis publicēts divos maztirāžas izdevumos – 1999. gadā izdevniecības "Zītars" izdotajā Ziemassvētku dzejoļu brošūrā un 2007. gadā "Jumavas" izdotajās "Rūķīšu dziesmās."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
