Bundestāga Aizsardzības komitejas vadītāja: Merkele ir līdzatbildīga par karu Ukrainā

Bundestāga deputāte, Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija-Agnese Štraka-Cimermane (FDP) paudusi uzskatu, ka bijusī Vācijas kanclere Angele Merkele ir netieši līdzatbildīga par karu Ukrainā. Politiķe to saista ar Merkeles valdības 2008. gada nostāju, kad tā kopā ar Franciju, apelējot pie Krievijas interesēm, neatbalstīja ideju par Ukrainas drīzu uzņemšanu NATO.

2023. gada 3. martā 13:13

tv3.lv

Tas, ka Ukraina nepievienojās NATO, "bija liela kļūda no Francijas un Angelas Merkeles puses tajā laikā", intervijā raidsabiedrībām "RTL"/"ntv" sacīja Štraka-Cimermane.

"Pareizi," viņai tviterī piekrīt Ahims Dīrgārtens. "Lai neprovocētu Putinu, Merkeles kundze toreiz atteicās [Ukrainu uzņemt] NATO. Pretī Putins anektēja Krimu un nosūtīja karavīrus atbalstīt separātistus. Tas nekad nebūtu noticis, ja Ukraina būtu NATO."

Korrekt. Um Putin nicht zu provozieren, lehnte Frau Merkel seinerzeit einen Beitritt zur NATO ab. Zum Dank annektierte Putin die Krim und schickte Soldaten, um die Separatisten zu unterstützen. Wäre nie passiert, wenn die Ukraine in der NATO gewesen wäre. https://t.co/ONnz9Ve0Sz

— Achim Diergarten 🇺🇦🇮🇱 (@Diergarten1) March 3, 2023

NATO valstis 2008. gada samitā Ukrainai bija piedāvājušas ātras pievienošanās perspektīvu. Plāns neizdevās, jo Merkele un toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī iebilda pret to, ņemot vērā Krievijas intereses. Pēc Krievijas iebrukuma Merkele aizstāvēja savu lēmumu, apgalvojot, ka viņa to joprojām uzskata par pareizu, – pagājušā gada aprīlī paziņoja viņas preses pārstāve.

Štraka-Cimermane uzskata, ka nāksies "pārrakstīt Angelas Merkeles vēsturi, jo īpaši pēdējo gadu vēsturi un smagās kļūdas".

FDP politiķe neuzskata, ka karš Ukrainā varētu turpināties tik ilgi kā Pirmais vai Otrais pasaules karš. "Karš noteikti neturpināsies četrus vai piecus gadus," viņa sacīja intervijā. Putins neesot rēķinājies ar plašu un ilgstošu atbalstu Ukrainai, viņa piebilda.