Krievijas gāze līdz pēdējam aizmigloja Vācijas valdības skatu. Merkele to nenožēlo

Vācijas valdība atslepenojusi "Nord Stream 2" gāzes vada drošības novērtējumu, kurā teikts, ka pieaugošā atkarība no Krievijas gāzes "neapdraudēs" energoresursu piegādes, – raksta izdevums "Politico". Šādu atzinumu Vācijas valdība pieņēmusi vien četrus mēnešus pirms Krievija uzsāka karu Ukrainā.

Dokuments, kas datēts ar 2021. gada 26. oktobri, pieņemts bijušās kancleres Merkeles aizejošās valdības pēdējās dienās, kurā pašreizējais valdības vadītājs Olafs Šolcs ieņēma vicekanclera amatu.

Šolcs pagaidām nav komentējis iepriekšējās valdības lēmumu. Bet pēc Merkeles sacītā, viņa nenožēlo, ka, būdama valdības vadītāja, Vācijas jaunās enerģētikas politikas kontekstā nolēma paļauties uz lētu dabasgāzi no Krievijas.

Merkele: "Absolūti nenožēloju pieņemtos lēmumus"

"Pārveides periodā bija skaidrs, ka mums ir nepieciešama dabasgāze, lai kādu dienu, protams, pilnībā pārietu uz enerģijas veidiem, kas nesatur oglekļa dioksīdu," Merkeles sacīto citē raidsabiedrība "Deutsche Welle". "Mēs vienmēr rīkojamies atbilstoši tam laikam, kurā atrodamies."

Toreizējā perspektīvā bijis ļoti saprātīgi un saprotami saņemt no Krievijas cauruļvadu gāzi, kas bijusi lētāka nekā sašķidrinātā dabasgāze no citiem pasaules reģioniem – ASV, Saūda Arābijas, Kataras.

"Es absolūti nenožēloju pieņemtos lēmumus un uzskatu, ka tā laika kontekstā tie bija pareizi," sacīja Merkele, piebilstot, ka pat aukstā kara laikā Maskava bijusi uzticams energoresursu piegādātājs.

Merkeles atklāsmes plaši izplata arī Kremļa propagandas kanāli.

Ein zuverlässiger Energielieferant" – Merkel bereut Entscheidung für russisches Gas nicht pic.twitter.com/qrnUO9FRaP

— Juri Kalinkin (@KalinkinJuri) October 14, 2022

Tiesa, Merkele atzinusi, ka Krievijas "necilvēcīgais uzbrukums" Ukrainai radījis pārmaiņas:  "Tas ir pagrieziena punkts. Protams, jaunajai valdībai ir jāspēj ar to tikt galā, un tā to arī dara" secināja Merkele.

Naivs skatījums, ignorējot Austrumeiropas valstu bažas

Merkeles aizejošās valdības pieņemtais dokuments par Krievijas gāzes piegāžu drošumu tika atslepenots vien pēc tam, kad vācu žurnāla "Der Spiegel" žurnālisti pieprasīja tam piekļuvi un atteikumu draudēja pārsūdzēt tiesā. Kas teikts publiskotajā risku analīzē?

Dokuments atklāj Merkeles valdības ārkārtīgi naivo skatījumu uz riskiem, ko rada valsts lielā atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, kas līdz Ukrainas karam bija nemitīgi pieaugošas.

Berlīne līdz pēdējam brīdim ignorējusi arī Austrumeiropas partneru, piemēram, Polijas un Ukrainas bažas. Tās jau ilgu laiku bija brīdinājušas, ka zemūdens cauruļvads "Nord Stream 2" vairos Putina enerģijas šantāžas risku.

Kas teikts "Nord Stream 2" drošības analīzē?

Kopumā Merkeles valdības apstiprinātajā novērtējumā secināts, ka sertifikācijas piešķiršana "Nord Stream 2" "neapdraud gāzes piegādes drošību Vācijā un Eiropas Savienībā."

"Gan Vācijas, gan kaimiņu tirgos nopietnu piegādes drošības pasliktināšanās risks atsevišķu importa piegādes infrastruktūru atteices dēļ ir ļoti ierobežots," piebilsts valdības dokumentā.

Atzinumā arī apgalvots, ka "Nord Stream 2" "paaugstinātu Eiropas gāzes apgādes sistēmas noturību, nodrošinot papildu jaudas buferi pīķa pieprasījumam".

Lai gan novērtējumā ir ņemts vērā scenārijs, saskaņā ar kuru Krievija samazina gāzes plūsmas uz Eiropu, šāds risks tiek klasificēts kā ļoti zems, uzsverot, ka "gāzes piegādes no Padomju Savienības un vēlāk no Krievijas uz Vāciju ir bijušas uzticamas un līgumiskas jau gadu desmitiem, pat politiskās spriedzes laikos."

Turklāt dokumentā uzsvērts, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināļi citās ES valstīs, piemēram, Beļģijā vai Francijā, vajadzības gadījumā varētu aizstāt 71% no Krievijas gāzes plūsmām.

Valdības atzinumā arī kliedētas bažas, ka Krievijas valsts kontrolētais gāzes piegādātājs "Gazprom" varētu pārkāpt piegādes līgumus vai ES likumus.

Cita realitāte: Eiropa pārorientējas uz jauniem piegādātājiem

Eiropas gāzes tirgū pašlaik notiek radikālas pārmaiņas. Krievijas agresijas pret Ukrainu un tai sekojošo sankciju Krievijai rezultātā Krievijas gāzes piegādes Eiropai strauji samazinājušās.

ES valstis pārorientējas uz jauniem piegādātājiem Eiropā, Āzijā un Amerikā. Papildus ir veikti tādi pasākumi kā sašķidrinātās gāzes izmantošanas paplašināšana, iedzīvotāju un rūpniecības uzņēmumu gāzes patēriņa taupīšana, kā arī ar gāzi darbināmu elektrostaciju darbības apturēšana.

Gāzes trūkums un enerģijas krīze Berlīnei šā mēneša sākumā lika pieņemt līdz šim nepieredzēti plašu atbalsta paketi 200 miljardu eiro vērtībā, lai pasargātu mājsaimniecības un uzņēmumus no cenu kāpuma.