"Pārtikas fetišismā ir jābūt robežām." Lelde Dreimane par ceļošanu, tradīcijām un prusaku ēšanu

Stāstot par ceļošanu, Lelde saka, ka visa jaunā iepazīšana paplašina apvārsni, bagātina cilvēku. Tā ir lieliska sajūta, kad tas, ko redzēti TV ekrānos, vai par ko lasīji grāmatās – ir sataustāms!

Lelde ir štata aktrise Dailes teātrī, tas nozīmē, ka nevar būt liela ceļotāja. Galvenokārt laiks citu zemju iepazīšanai tiek veltīts vasaras brīvdienās.

Nereti izdodas apvienot darbu ar atpūtu – reiz Ukrainā viņa filmējusies sulas reklāmā, Turcijā filmējusies seriālā un nu devusies uz Lapzemi izmēģināt jaunas automašīnas.

"Ceļošanai ne vienmēr jāizvēlas tāli galamērķi, mums Latvijā ir daudz skaistu vietu atpūtai. Vēlos atkušņa laikā izbraukt ar laivu pa Amatas upi. Zinu, tur liela straume un tas ir bīstami, bet šāda veida adrenalīns mani uzrunā," tā Lelde, piebilstot, ka peld viduvēji, gana labi, lai vienmēr tiktu krastā.

Latvijā vairāk sanācis pabūt Kurzemē, jo Lelde sirdī ir kurzemniece, kā nekā viņas mammas radu saimes saknes meklējams šajā reģionā. Lielu atsvaru dzimtenes iepazīšanai sniedz izrāde "Skroderdienas Silmačos" ar kuru jau drīzumā tiks apbraukāta Latvija. Šādos braucienos brīvā laika nav daudz, bet izdodas iepazīt pašas pilsētas – Saulkrastus, Liepāju, Talsus un citas.

No visiem ceļojumiem īpašākā vieta, kuru Lelde apmeklējusi, atrodas tepat Latvijā – Kolkas raga bākas sala.

"Kolka seno kuršu valodā nozīmē – nelabs gals. Braucām ar kajaku uz bāku, mums teica, ka 17.00 sāksies vētra, līdz tam ir jādodas atpakaļ. Apskatījām visu un pēdējā momentā sākām airēt uz krastu, mums bija jāturas taisni pret zemes bāku, bet vētra pūta laivu līcī. Man sākās panika, bet nevar ļauties emocijām, jo jāairē sinhroni. Izjutu nāves bailes, tikām krastā," atceras Lelde.

Lidot, braukt ar prāmi, automašīnu, autobusu aktrisei nav bail, cita lieta, kas nāk prātā saistībā ar bailēm, ir brīvais kritiens, kam viņa nekad nepiekristu.

Arī tuvākās ārzemes – Lietuva un Igaunija Leldei ir gana intriģējoši galapunkti. Lietuva viņu piesaista ar SPA un Kuršu kāpu, toties Igaunija ar Tartu, Pērnavu un Tallinu. Kuršu kapā viņa jūtas kā uz citas planētas, bet Tallinā prieku sagādā iespēja sērfot, par šādu iespēju daudzi nezina!

Vairums mākslas pasaules ļaudis brīvdienām izvēlas ārzemes, jo, esot Latvijā, saņemot zvanu, piekristu darbiem. Leldi darbi nebiedē, tieši otrādi. Viņai restartam pietiek ar pāris dienām. Lielāko prieku atpūtā viņai sagādā, ja izdodas to apvienot ar darbu.

"Man šobrīd uzmanības fokusā ir darbs – lomas, izrādes, koncerti. Ceļot ir forši, bet darbs ir darbs. Pandēmijas starplaikos varēja ceļot, darbs bija maz, joprojām esmu sailgojusies pēc darba," smejas Lelde.

Aktrise neskaita, cik valstīs ir bijusi, skaitam nav nozīmes, bet gan iespaidiem. Visvairāk pabūts Turcijā – Antālijā un Stambulā, kā arī Francijā – Parīzē.

Par nākotnes ceļojumiem domājot, influencere aizdomājas par Japānu, kā arī iespēju šovasar apmeklēt "Guns N’ Roses" koncertu, apvienojot to ar pāris dienu atpūtu kādā no Eiropas valstīm.

"Ceļojot būtiska ir kompānija. Tās ir mocības, ja nevar normāli pamosties, paēst brokastis, kad jau ir kur jādodas. Man patīk forša, relaksēta kompānija, tāpēc bieži ceļoju kopā ar māsu Lieni, mums nekad nekur nav jāskrien, vienojamies, ja arī ko palaidīsim garām, tas nekas. Gribu neuztraukties, ja gribu dzert pusotru stundu kafiju un vērot cilvēkus, tad to daru. Man nekas nenotiks, ja tajā dienā neaiziešu uz Luvru, arī ja nākamajā dienā neaiziešu," prāto Lelde.

Aktrise smejoties saka, ka dzirdējusi, ka jauniem pāriem iesaka aizbraukt kopīgā ceļojumā, tad varēs saprast, ir iespējams sadzīvot, vai nē.

Leldei ļoti patīk Itālija, pagājušajā vasarā viņa kārtīgi izbaudījusi "garšīgo" Itāliju, pirms tam bijusi, tikai caurbraucot. Īpaši aktrisei patīk Florences un Romas daļa, bet Venēciju viņa uztver kā atsevišķu valstību.

Kādu laiku sanācis dzīvot Parīzē, tāpēc šo Francijas pilsētu viņa sauc par otrajām mājām, jo jūtas komfortabli, patīk cilvēku radītā aura.

Trakāko naktsdzīvi viņa novērojusi Vācijā, kur cilvēki bijuši ļoti brīvi un ļāvušies nakts plūsmai. Smejoties aktrise saka, ka brīnās, kā viņi izdzīvojuši, dodoties novērtēt atpūtas paradumus.

"Daudzi brauc iepirkšanās ceļojumos. Es nekad neesmu bijusi šāda veida braucienā. Ja esmu ceļojumā un ir atlaides, varu ko nopirkt, ja nav atlaides, man nav obligāti jāiepērkas. Pat bērnībā nebraucu uz Viļņas tirgu, kaut gan vairums draugu bija bijuši," smejas Lelde.

Būtiskākais apģērba izvēlē ir audums, krāsa, tērpa fasons un kvalitāte. Aktrisei pašai patīk šūt, tāpēc iemīļoti ir audumu veikali.

Iepirkšanās ir viena no retajām lietām, ko Leldei patīk darīt vienatnē, kā nekā katram ir savs iepirkšanās ritms, viņai lēns un pārdomāts, citiem ātrs.

"Viena varu aiziet uz mašīnu, bibliotēku vai sporta zāli, jo man nav vajadzīga papildus motivāciju – darboties. Manī nav vientuļnieces gēns, vientuļniece varu būt viena mājās, kad esmu drošā vidē. Iet uz kafejnīcu, kino, teātri vienatnē man nav nepieciešams. Nevaru iztēloties, ka viena ietu uz bāru iedzert vīnu, baidos, ka radītu kādam nepareizus signālus. Nenosodu tās dāmas, kuras tā dara, ir forši atrast veidu, kā veltīt laiku sev. Vienkārši neredzu sevi tā, es nejustos komfortabli," aizdomājas Lelde.

Pēc dabas Lelde ir ekstraverta, brīvi skatās cilvēkiem acīs, smaida pretī. Tas nereti tiek pārprasts. Reiz lidostā kāds kungs skatījies uz viņu un smaidījis, viņa nav smaidījusi pretī, bet ar acīm nav bijusi nelaipna, vīrietis pārpratis un vēlējies kopā pavadīt laiku. Pēc šādiem gadījumiem Lelde saprot, ka viņai vienai labāk nevajadzētu nekur iet.

"Iedomājos par dāmām, kuras vienatnē "stopē" pa ārzemēm – neprāts. Labi vēl Latvijā, pusaudzes gados ar draudzenēm "stopējām" uz rokmūzikas festivāliem. To darīt ārzemēs, tā man liekas ir milzīga paļaušanās uz veiksmi, uzticēšanās cilvēkiem, liels izaicinājums, kā nekā ne visi cilvēki ir ar labiem nodomiem," nosaka Lelde.

Par sevis sargāšanu aktrise arī piebilst, ka musulmaņu valstīs ievēro tradīcijas un ģērbjas tā, lai nesadusmotu vīriešus un viņu sievas. Lelde respektē viņu paražas, cerot, ka viņi, viesojoties Eiropā, respektēs mūsu tradīcijas. Viņa sapņo par došanos uz Indiju un nacionālā sari valkāšanu.

Neskatoties uz vēlmi izzināt citas valstis, ņemt visu, ko sniedz dzīve, Lelde tomēr nekrīt galējībās. Taizemē viņa nav izmēģinājusi ēst prusakus, saprotot, ka proteīnu var iegūt citā veidā. Čūskas arī viņa nedomā ēst, jo ir dzimusi čūskas gadā, tāpat viņa neēd arī astoņkājus.

"Ar suņēdājiem nevēlos neko kopīgu. Bez komentāriem! Pārtikas fetišismā ir jābūt robežām. Arī ja nav ko ēst, suns nav opcija. Cilvēks var ēst gandrīz visu – saknes, skuju novārījumus. Lielos bada laikos, cilvēks arī cilvēku ēda, bet tas nav tūrisms, kur cilvēks aizbrauc uz citu valsti, lai pagaršotu suņa gaļa un pērtiķa smadzenes. Vai tiešām dzīvē nav nekā labāka, ko darīt?" jautā Lelde.

Runājot par gaļu kā tādu, Lelde uzskata, ka cilvēkam nav nepieciešams katru dienu ēst gaļu, ir jāpadomā arī par augļu un dārzeņu lietošanu uzturā.

"Liekulīgi no manas puses runāt par gaļu, kad esmu daļa no "Munch BBQ" un mēs pārdodam gaļas produktus. Mūsu filozofija ir pirkt no zemniekiem lauku produkciju un tiem, kuri vēlas gaļu – piedāvāt kvalitatīvu produktu. Neesmu veģetāriete, bet atkārtošos, uzskatu, ka gaļa katru dienu nav jāēd, ir arī veģetārie burgeri, sojas gulašs ir vienkārši lielisks. Ikvienam cilvēkam ir jāatrod zelta vidusceļš, galējības ne pie kā laba nenoved," analizē Lelde.

Tā kā Lelde ir zupu cilvēks, tad dievināja ēst Taizemē, jo tur ir daudz gardu zupu, kas nav tikai Tom Kha vai Tom Yum. Interesantie garšu salikumi lika gavilēt aktrises garšas kārpiņām.

Prieku influencerei sagādāja Turcija, iedzīvotāju rūpes par bezsaimnieku dzīvniekiem, suņi un kaķi ir paēduši, tiek laisti iekšā veikalos gulēt, veselīgi, aprūpēti.

Taizemes zooloģiskajā dārzā aktrise sākusi raudāt, redzot mazu pērtiķīti, kuram aplikta apkārt maksimums divu metru ķēde, dzīvnieciņš dienas pavada, fotografējoties ar tūristiem. Lelde uzskata, ka neviena bilde nav tā vērta. Tāpat viņa atteikusies no tīģeru šova, apzinoties, ka skaistajam šovam ir otra puse, nežēlība, sāpes, sitieni.

"Daudzi noteikti atceras manu ceļojumu uz Taizemi pandēmijas laikā, kad nevarēju tikt atpakaļ uz Latviju. Sākumā aizslēdza Latvijas lidostu, tad Bangkokas. Sapratu, viss, esmu otrā pasaules malā, nauda neienāk, jo nestrādāju, apsvēru jau domas kur meklēt darbu kino. Kad tiku mājās, nokļuvu mūsu pašu pludmalē iekritu smiltīs, teicu, ka mīlu dzimteni, cik laimīga emu, aiz prieka raudāju," atceras Lelde, uzsverot, ka ceļoti ir lieliski, bet nekur nav tik labi kā mājās.