Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nespēj izveidot uzkrājumus, liecina aptauja

Kopumā lielākie ietaupījumi ir Igaunijas iedzīvotājiem, bet Latvijā ir vairāk tādu iedzīvotāju, kuriem iekrājumu nav vispār.

Uzkrājumus līdz 5000 eiro veikuši 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju un 32% aptaujāto Lietuvā. Vairāk par 5000 eiro spējuši iekrāt 11% Latvijas, 23% Lietuvas un 28% Igaunijas iedzīvotāju. Vislielākie iekrājumi Latvijā ir Zemgales un Rīgas iedzīvotājiem.

"Uzkrājumu esamība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas dažādi neparedzami izdevumi, notiek ekonomiskās svārstības vai tiek zaudēts darbs. Tā kā vidējā alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 1000 eiro, tad vidēji iekrājumiem vajadzētu būt vismaz 3000 eiro apmērā. Tomēr katram iedzīvotājam ir individuāli jāizvērtē savi ikmēneša izdevumi un attiecīgi jāveido nepieciešamā uzkrājumu summa neparedzētām situācijām," norāda "Luminor" bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar izveidot uzkrājumus

Kamēr Igaunijā ietaupījumu nav ceturtajai daļai (25%), bet Lietuvā aptuveni piektajai daļai (18%) iedzīvotāju, aptauja liecina, ka bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu (32%), jo nepietiek līdzekļu, ko atlikt. Turklāt, salīdzinot šī gada martā veiktās aptaujas datus ar respondentu atbildēm līdzīgā aptaujā pērn decembrī, uzkrājumi ziemā visstraujāk samazinājušies senioriem vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru uzkrājumi divos mēnešos kritušies par 9%.

"Regulāri pētot Latvijas iedzīvotāju finanšu situāciju, diemžēl redzam, ka Latvijā trešdaļa iedzīvotāju joprojām nevar atlikt uzkrājumiem – tas varētu būt saistīts gan ar zemiem ienākumiem un dzīves dārdzības pieaugumu, gan arī paraduma trūkumu veikt uzkrājumus. Daļu iedzīvotāju, iespējams, māc bailes pazaudēt savus līdzekļus, jo ne vienmēr pietiek informācijas par to, kā strādā finanšu tirgi, tāpēc neizvēlas ieguldīt. Ideālā gadījumā uzkrājumu veidošanai ik mēnesi vajadzētu atvēlēt ap 10% ienākumu. Satraucošākais ir tas, ka uzkrājumu veidošanai līdzekļu visvairāk (36%) nepietiek iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kad darbam un ienākumiem vajadzētu būt stabiliem un augošiem," saka Ziniča.

Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju savus uzkrājumus neplāno noguldīt depozītā

Gandrīz puse aptaujāto jeb 48% Baltijā savus iekrājumus šogad neplāno noguldīt depozītā, bet 17% Latvijas iedzīvotāju, 15% Igaunijas un 7% Lietuvas iedzīvotāju par brīvo līdzekļu noguldīšanu nav domājuši, it īpaši jaunākie Latvijas respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem. No tiem, kas apsver depozīta veikšanu, 72% Baltijas iedzīvotāju izvēlētos vidēja un ilgāka termiņa noguldījumu, sākot no viena gada.

"Sabiedrībā kopumā ir jāveicina uzkrājumu veidošanas paradumi un jāizglīto par iespējām veikt noguldījumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām – vai tas ir kāds īstermiņa uzkrājums vai arī ilgāks, mērķtiecīgāks ieguldījums. Darba tirgū ir parādījusies jauna paaudze ar vidēji augstiem ienākumiem, bet, tā kā ilgstoši termiņnoguldījumu likmes bija zemas, šis nebija klientiem pievilcīgs noguldījumu veids un daļa sabiedrības par to ir nepietiekami informēta. Iedzīvotājiem, kuriem iekrāta lielāka naudas summa, svarīgi ir diferencēt riskus, neieguldot visu uzkrāto vienuviet, bet veicot gan termiņnoguldījumus, gan ieguldot brīvos līdzekļus alternatīvos instrumentos, t. sk. investējot fondos, akcijās vai pensiju fondos, kur ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veikto iemaksu apmēra," iesaka bankas eksperte.