"Katru gadu policistu paliek mazāk." Ar esošajiem risinājumiem VP vakanču aizpildīšanai nepietiek

Darbinieku trūkums Valsts policijā (VP) vērojams jau gadiem. Nesenā pagātnē uzmanību problēmai pievērsa Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "’re:Baltica’’, kas 2021. gadā rakstīja – VP trūkst 19% darbinieku jeb 1310 cilvēku. Kopš tā laika darbinieku trūkumu nav izdevies mazināt, bet ir tieši pretēji – tas pieaudzis.

Šī gada sākumā VP priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis publiski pauda, ka likumsargiem trūkst ap 1700 darbinieku. Arī Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs šī gada pavasarī "’tv3.lv’’ sacīja, ka no visiem iekšējās drošības dienestiem VP ir lielākais vakanču skaits – 24%. Salīdzinājumam: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šī gada martā trūka nepilni 12% darbinieku, bet robežsardzē vakanto vietu skaits bija 16%.

VP darbinieku joprojām trūkst, taču precīzu vakanču skaitu vēl šobrīd ir grūti nosaukt, jo policijā turpinās strukturālās pārmaiņas, kuras laikā reģionos tiek pārskatīts arī nepieciešamais darbinieku skaits – "’tv3.lv’’ skaidro VP priekšnieka vietnieks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis.

"’Katru gadu VP tiek noteikts amata vietu skaits, kas paredzēts policijas funkciju un uzdevumu izpildei. (..) Paralēli mums notiek strukturālās pārmaiņas, kuru laikā arī mēģinām saprast, kāda ir reālā [cilvēkresursu] vajadzība. (..) Ņemot vērā rekomendācijas, mēs esam noteikuši, cik darbinieku konkrētā jomā ir nepieciešams. Šobrīd pārmaiņu procesā veidojam jaunās amata vietas jau pēc reālas nepieciešamības, taču patlaban nevaram pateikt, cik kopumā ir trūkstošo darbinieku, jo pārmaiņas vēl nav pabeigtas,’’ norāda Grūbis.

Vienlaikus iespējams aplūkot situāciju reģionos, kur pārmaiņas ir ieviestas. Piemēram, Vidzemes reģiona pārvaldē kopumā ir 507 amata vietas, no kurām vakantas dotajā brīdī ir 56 jeb 11%. Zemgales reģiona pārvaldē kopumā ir 678 amata vietas, no kurām vakantas ir 142 jeb ap 20%. Savukārt Kurzemes reģionā trūkst 95, bet Latgales – 39 darbinieki.

Grūbis uzsver, ka pārmaiņu procesā iestāde vairās saukt atvērto vakanču skaitu, kas zināms vēl pēc vecā aprēķina, jo tas tomēr nav precīzs. "’Protams, varam pateikt, cik mums ir vakanču, un tad mēs saķeram galvu: "’23% vakanču – ārprāts, ārprāts!’’ Bet kad pabeigsim pārmaiņu procesu, tad tiešām redzēsim, cik reāli vajag un cik trūkst.’’

Tiesa, Grūbis nenoliedz, ka fakts – VP darbinieku trūkst – paliek fakts.

Pērn no dienesta aizgājuši par teju 400 vairāk, nekā tam pievienojušies

Jānorāda, ka jau vairākus gadus no VP darbinieku vairāk aiziet, nekā tai pievienojas, un negatīva tendence attiecībā pret dienestam pievienojušos un no tā aizgājušo skaita parādāsjau pēdējos padsimt gadus. Šajā laika posmā tikai vienu gadu dienestā pieņemts vairāk darbinieku, nekā no tā aizgājuši. "’Tas nozīmē, ka katru gadu policistu paliek arvien mazāk,’’ piebilst Grūbis.

2020. un 2021. gadā šī tendence daudz maz nostabilizējusies, un starpība bijuši "’vien’’ 96 darbinieki. Taču pērnajā gadā starpība atkal būtiski pieaugusi, proti, no dienesta aizgāja par 383 cilvēkiem vairāk, nekā tajā iestājās. Un šī gada pirmie četri mēneši rāda līdzīgu negatīvu tendenci.

Runājot par aiziešanas iemesliem, dominē trīs: pēc paša vēlēšanās, veselības stāvokļa dēļ un sasniedzot izdienas vecumu. Pēc paša vēlēšanās pēdējos gados dienestu beidzis nemainīgi liels skaits darbinieku, vienlaiku palielinās to darbinieku skaits, kas izbeidz dienestu, sasniedzot noteikto vecumu, savukārt veselības stāvoklis kā aiziešanas iemesls samazinājies.

Grūbis paskaidro, ka ik gadu izdienas pensijas vecumu sasniedz 250 līdz 300 VP darbinieki, bet ir iespēja arī dienestu pagarināt, tomēr pērnais gads negatīvi iezīmējās ar to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlējušies pensionēties.

VP priekšnieka vietnieks arī atklāj – paša vēlēšanos dienestu pamest ietekmē trīs iemesli: atalgojums, darba apstākļi un slodze.

Algu pieaugums ir, bet vai pietiekošs?

Kā "’tv3.lv’’ skaidro IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Valsts policijas šī gada kopējais budžets ir 189 242 553 eiro, kas veido 31,8% no kopējā ministrijas budžeta. "’Var ar pārliecību teikt, ka šī ir lielākā daļa no kopējā nozares finansējuma.’’

No tā 81% jeb 150 742 528 eiro paredzēti darbinieku atalgojumam. Līdzīgi kā citiem iekšējās drošības dienestiem, arī VP šogad saņēmusi papildu finansējumu atlīdzībām, proti, 13 697 746 eiro, kas atbilst vidēji 10% pieaugumam.

"’Tas ir nozīmīgs piešķīrums, taču jāņem vērā, ka ne tikai Latvijai, faktiski arī Baltijas mērogā, inflācija ir bijusi augstāka nekā vidēji Eiropā, tādēļ šis finansējums netiek tai līdzi. Bet tas ir papildu finansējums, ko varbūt neieguva visas nozares, bet tikai tās, kas tika atzītas par prioritāti. Un iekšējā drošība valdības deklarācijā ir atzīta par vienu no tām,’’ akcentē Trofimovs.

Kā arī darba samaksas pieaugumu VP darbinieki piedzīvos svētku dienās, jo ministrijai izdevies gūt atbalstu pērnā gada Satversmes tiesas spriedumam, kurā nolemts – valsts amatpersonām piemaksas par darbu valsts svētku dienās jāsaņem pilnā jeb 100% apmērā. Policijas gadījumā tas ir lielākais finansējums no visiem dienestiem, jo tai ir proporcionāli lielākais darbinieku skaits, un tie ir 2 253 553 eiro.

VP priekšnieka vietnieks atzinīgi novērtē iespēju ministrijai rast papildu finansējumu darba algām, kuru IeM solījusi panākt arī divos nākamajos gados. Trofimovs gan atzīst – nākamo divu gadu budžetā šāda pozīcija vēl nav ielikta, taču kolēģi Ministru kabinetā solījuši: "’Finansējums būs arī 2024. un 2025. gadā.’’ Simtprocentīga skaidrība gan būs tikai pie nākamo gadu budžeta lemšanas.

Tiesa, arī Grūbis atzīst – viens ir 10% pie atlīdzības, bet otrs – dzīves dārdzība, inflācija un viss pārējais, ko neviens nav atcēlis un kas ir vairāk nekā 10%. "’Vienalga, kādu amatu mēs katram ieņemam, mums rēķini tādi paši. Jautājums ir: kas katram paliek pāri pēc rēķinu apmaksas?’’

Grūbis norāda, ka zemais atalgojums visvairāk ietekmē jaunos darbiniekus. "’Viņš nevar gaidīt, viņam dzīve jāsakārto šobrīd. Viņš ar šo atlīdzību nevar atļauties visu, ko vēlētos. Tā ir tā sāpīgā daļa, kad redzam, ka pēc paša vēlēšanās aiziet darbinieki, kas, piemēram, nostrādājuši tikai piecus gadus. Viņš ir mācījies, studējis, strādājis, bet tomēr izvēlas iet prom.’’

VP priekšnieka vietnieks turpina: "’Vai šis pielikums ir pietiekami motivējošs? Laikam droši vien jāsaka, ka nē. Ja paskatāmies uz to vidējo atlīdzību arī tautsaimniecībā, arī Lietuvā un Igaunijā, kur alga ir lielāka, policistu tāpat trūkst.’’

Par labu nenāk arī darba tirgus konkurence. Tā ir jau IeM padotībā esošo dienestu vidū, bet vislielākais konkurents ir militārais dienests. Ja jaunietim jāizvēlas, kurā dienestā stāties, atalgojums, protams, ir viens no aspektiem, kas tiek ņemts vērā.

Arī Trofimovs norāda, ka pērn Valsts kontroles veiktā revīzija labi parāda atšķirības atalgojumā starp iekšējās drošības dienestiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Atšķirība ir 25% par labu otrajam. Tajā pašā laikā IeM valsts sekretārs akcentē, ka dienestu salīdzinājumā vērtēta mēnešalga, taču iekšējās drošības dienestos iespējams papildus saņemt arī piemaksas, ko NBS nepiešķir. Tiesa, tāpat šī atšķirība nemainīgajā atalgojumā joprojām ir ievērojama.

Lai "’cietā’’ alga ievērojamāk mainītos arī iekšējās drošības dienestos, Valsts kontrole aplēsusi, ka tam nepieciešami 36 miljoni eiro, kas, kā atzīst Trofimovs, ir stipri vairāk nekā šogad panāktais 10% algu pieaugums. Taču iekšlietu ministrs sarunās par nākamā gada budžetu atgādinās par nozares vajadzībām un mēģinās pārliecināt citus kolēģus, ka tām ir jāatvēl līdzekļi arī turpmāk.

Slodze pieaug, bet bažām par kopējo drošību nav pamata

Darbinieku trūkums neapšaubāmi ietekmē VP darbu kopumā. Grubis pastāsta – tā kā darāmā nerūk līdz ar darbinieku skaitu, darba slodze automātiski pieaug esošajiem. Piemēram, Rīgas kriminālprocesu slodze ir pārdalīta uz visu valsti, proti, šādu procesu izmeklēšanu var veikt jebkurā citā reģionā, jo izmeklēšanas iestāde ir viena.

Savukārt, runājot par reaģēšanu uz notikumiem, Grūbis piemin, ka maija pirmajās nedēļās reģistrēto pārkāpumu skaits pieaudzis par vismaz 20%, kas skaidrojams ar siltāku laiku un biežākiem publiskajiem pasākumiem. Lai spētu reaģēt uz visiem notikumiem, VP darbiniekiem jāstrādā virsstundas, taču arī to iespējamais skaits ir limitēts.

VP priekšnieka vietnieks paskaidro, ka Ministru kabineta noteikumos ir atrunāts laiks, kādā likumsargiem jāierodas notikuma vietā – valstspilsētā 15 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas, bet novados – 25 minūtēs. Tiesa, kā akcentē Grūbis, šie noteikumi nav mainīti kopš to pieņemšanas 2012. gadā, kas ir būtiski, jo tobrīd ne tikai situācija valstī, bet arī policijas cilvēkresurss bija cits. "’Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, tā drīzāk ir apņemšanās, un reaģēšanas laiks izriet nevis no tā, kā noteikts tiesību normā, bet iestādē pieejamā resursa.’’

Jebkurā situācijā, protams, tiek izvērtēts notikuma nozīmīgums, primāri reaģējot uz augstākas kategorijas notikumiem – A un B. Taču tā dēļ nenoliedzami cieš spēja reaģēt uz C un D kategorijas notikumiem. "’Mēs rēķināmies, ka var būt iespēja, ka reaģējam maksimāli pieļaujamajā laikā vai pat neiekļaujamies attiecīgajās normās. (..) Taču labāk, lai ilgāks reaģēšanas laiks ir zemākas kategorijas notikumā nevis augstākas,’’ atzīst Grūbis.

Tajā pašā laikā viņš norāda – saistībā ar trūkstošajiem darbiniekiem vēl nav vērojama negatīva ietekme attiecībā uz sabiedrības drošību kopumā. Jā, reaģēšana, iespējams, prasa ilgāku laiku, kas cilvēkos var radīt neapmierinātību, taču nevar teikt, ka policija nereaģētu.

"’Mēs skatāmies, kā to varam izdarīt ar esošo resursu. Tas, protams, no iestādes daudz prasa, taču kopējo drošību neredzam, ka tas ietekmē,’’ uzsver Grūbis.

Viņš tomēr atzīst – sāpe ir. Policijas funkcijas un uzdevumus nosaka likums Par policiju, kas pieņemts 1991. gadā, no kura kopš tā laika izslēgti vien divi uzdevumi, bet policistu skaits kopš tā laika ir tikai samazinājies, un uzdevumu skaits tikai aug.

"’Ja paskatāmies, cik policistu bija 1991. gadā, bet cik policistu ir 2023. gadā? Pat tik tālu nav jāskatās, bet kaut vai uz 2009. vai 2013. gadu. Sāpe iestādei ir par to, ka neviens mūs ne no kā neatbrīvo, bet rezultātus mums prasa par visu. Un tā savā ziņā ir māksla – panākt to pašu rezultātu ar to, kas mums ir: materiāltehniskajiem, finanšu, cilvēku, informācijas un citiem resursiem. Tas visu laiku ir izaicinājums. Ja, piemēram, cilvēkresursi samazinās, mums jāspēj to kompensēt ar efektivitāti kādā citā jomā u. tml. Bet tas tā nevar turpināties mūžīgi,’’ akcentē Grūbis.