"40% neatbilst darba aizsardzības prasībām." Trešdaļu šausminošo VUGD depo beidzot nomainīs jauni

"’tv3.lv’’ jau stāstīja par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) katastrofālo situāciju ar darbinieku iztrūkumu, proti, kopumā neaizpildīto amatu skaits sasniedz pat 17%. Lai arī liela daļa glābēju norāda – būt par ugunsdzēsēju nav stāsts par naudu, tomēr galu galā nozarē konkurēt nespējīgais atalgojums ir galvenais atvaļināšanās iemesls.

Situācijas uzlabošanai Iekšlietu ministrija (IeM) spējusi panākt atalgojuma palielināšanu par vidēji 10%, šim mērķim šogad novirzot papildu 5,5 miljonus eiro. Tomēr ar to joprojām ir par "’īsu’’, lai algu pieaugumu varētu uzskatīt par būtisku un motivējošu ne vien esošo glābēju noturēšanai, bet arī jaunu piesaistei.

Zemais atalgojums gan nav vienīgā VUGD problēma.

Lērums ugunsdzēsēju depo kritiskā stāvoklī

Dokumentālo raidījumu cikls "’Glābēji’’ ļauj ielūkoties dažādu Latvijas pilsētas ugunsdzēsēju depo. Situācija ir dažāda. Citviet apstākļi kā pie cilvēkiem, bet daudzviet laiks it kā apstājies gadā, kad depo uzbūvēts.

Latvijā kopumā ir 90 VUGD ēkas – 89 depo un Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža. 27 no tām būvētas līdz 1940. gadam, bet 60 būvētas laikā no 1940. līdz 1992. gadam. Vecākās depo ēkas atrodas Rīgā Maskavas ielā 3 un Matīsa ielā 11, kā arī Daugavpilī Rīgas ielā 1/3 un citviet. Savukārt pēc 2017. gada pilnībā no jauna uzcelti pieci depo – Smiltenē, Apē, Ērgļos, Skrundā un Jaunpils ielā Rīgā.

Jāpiebilst, ka, piemēram, pirms Smiltenē tika uzbūvēts jaunais depo, tajā joprojām bija sausā tualete, kā arī tikai aukstais ūdens, kuru daļā nesa no āras. Lai apstākļi būtu cilvēcīgāki, nereti glābēji paši rod iespējas depo izremontēt, par saviem līdzekļiem sagādājot materiālus un arī paši savām rokām veicot visus labiekārtošanas darbus.

VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis "’tv3.lv’’ atzīst – atsevišķās vietās glābēju infrastruktūras stāvoklis ir tiešām kritisks, lai ne tikai pavadītu dienesta laiku, bet arī uzglabātu aprīkojumu. "’Ja nemaldos, šķiet, ap 40% no depo neatbilst darba aizsardzības prasībām,’’ atklāj Baltmanis.

Viņš pastāsta, ka laika gaitā no valsts puses ir bijuši atsevišķi, vienreizēji piešķīrumi būvniecībai vai rekonstrukcijai, taču galvenā problēma ir – šis finansējums netiek piešķirts ilgtermiņā. Parasti ar vienreizēju finansējuma piešķīrumu pietiek piecām, sešām struktūrvienībām, bet pēc tam septiņus, astoņus gadus ir "’klusums’’.

Situācijas risināšanai meklēti dažādi risinājumi. Piemēram, savulaik notikusi īpašumu centralizācija, kad teju visas VUGD ēkas tika nodotas Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet vēl divas – Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Baltmanim zināms, ka aģentūrām ir bijuši atsevišķi ziņojumi par ilgtermiņa saistībām, bet konkrētu lēmumu par finanšu līdzekļu piešķīrumu ilgtermiņā nav bijis.

Tāpat VUGD radis iespēju sadarboties ar ASV vēstniecību Latvijā, kas palīdzējusi rekonstruēt vairākas struktūrvienības. Baltmanis piebilst, ka vēstniecībai saprotami ir limitēts budžets, tāpēc tās atvēlētie līdzekļi primāri tiek novirzīti tiem depo, kuri ir vissliktākajā stāvoklī.

Attiecībā uz depo vēl viens problēmjautājums ir nespēja vecajās ēkās iedabūt jauno tehniku. Proti, garāžu vārti ir atbilstoši kādreizējām mašīnām, kuru vienīgais uzdevums bija ugunsgrēku dzēšana. Jaunās mašīnas ir lielākas, jo arī uzdevumu klāsts glābējiem ir lielāks. "’Varētu teikt, ka aprīkojuma ir par 30% vairāk [nekā iepriekš], līdz ar to arī nepieciešama lielāka automašīna,’’ stāsta Baltmanis, piebilstot, ka tādēļ vairākos depo nācies kalt lielākus vārtus. Šo faktu apstiprina arī raidījuma "Glābēji" uzņemšanas laikā satiktie ugunsdzēsēji.

VUGD šefs arī pastāsta – nav noslēpums, ka lielu daļu aprīkojuma dienests iegādājies, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus jeb rakstot projektus. Kopumā šādā veidā saņemti 20 miljoni eiro, par kuriem iegādāta jauna tehnika. Baltmanis atklāj, ka patiesībā visa glābēju tehnika, kas tika likta lietā šī gada janvārī Jēkabpils plūdos, tikusi iepriekš iegādāta nevis par valsts budžeta līdzekļiem, bet par projektos gūtajiem. Līdzekļi trūkstošajai tehnikai meklēti mērķtiecīgi, zinot, ka plūdi būs, bet finansējuma aprīkojumam no valsts puses gan nē.

Gaisma tuneļa galā – jauni krīžu pārvaldības centri un aprīkojums

Tuneļa galā gan, šķiet, parādījusies gaisma. Kā "’tv3.lv’’ norāda IeM Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, šajā valdībā notikušas divas "’tektoniskās’’ svārstības, kas beidzot palīdzēs risināt VUGD sasāpējušos jautājumus gan ar fizisko darba vidi, gan aprīkojumu.

Pirmkārt, valdība lēmusi dienestam piešķirt visus nepieciešamos līdzekļus speciālo transportlīdzekļu iegādei, tostarp cisternām, autokāpnēm, citiem speciālajiem transportiem. Šogad šim mērķim piešķirti 23 070 823 eiro, 2024. gadam tam iecerēts tērēt 78 188 135 eiro, bet 2025. gadā – 65 046 151 eiro jeb trīs gados tie kopā būs 166 miljoni eiro.

"’Šajā pozīcijā esam rakstījuši n-tos ziņojumus, prasījām naudu, bet tas vienmēr bija politiskās dienaskārtības jautājums. Tagad tas viss ir par un ap mums tuvo situāciju [karu Ukrainā – red.], kur mēs ļoti labi saprotam, ka iekšējā drošība ir tikpat svarīga kā ārējā, līdz ar to bija iespējama skaidra politiskā sapratne, ka vairs nav kur un gan tehnikas nodrošinājums, gan darba vide ir primārie jautājumi, kas jārisina glābēju dienestā,’’ uzsver Trofimovs.

Otrkārt, tiek strādāts pie jaunas infrastruktūras. Proti, IeM guvusi papildu valsts finansējuma piešķīrumu 15 jaunu krīzes pārvaldības centru būvniecībai un viena administratīvā centra būvniecībai Jelgavā. Šogad tie ir 3 645 459 eiro – summa ir salīdzinoši neliela, bet tas tādēļ, ka tā tiks izlietota ēku būvprojektēšanai. Savukārt 2024. gadā šim mērķim iecerēts atvēlēt 35 958 953 eiro, bet 2025. gadā – 63 547 374 eiro.

VUGD šefs Baltmanis ministrijas spēju rast līdzekļus jaunu centru būvniecībai vērtē pozitīvi, taču uzdod jautājumu – nākamajiem trim gadiem finansējums ir iezīmēts, bet kas notiks pēc tam? Vai tas turpināsies? "’Tas ir pats galvenais, kas nepieciešams – ilgtermiņa finansējums,’’ viņš vēlreiz uzsver.

IeM Valsts sekretārs savā ziņā mierina, norādot, ka no valsts puses tas nebūs tikai īslaicīgs atbalsts, bet gan līdzekļi krīzes pārvaldības centru būvniecībai tiks piešķirti pieciem gadiem. Kopumā šim mērķim ieplānots 241 miljons eiro.

Paturpinot par krīžu pārvaldības centriem, jau šobrīd ministrija realizē vēl astoņu šādus centrus, kuriem finansējums piešķirts "’kovida laikā’’. Tie ir mazākas kategorijas objekti, kurus paredzēts pabeigt līdz šī gada 1. septembrim. Jaunie centri atradīsies Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā.

Šajos centros atradīsies visi operatīvās reaģēšanas dienesti, proti, VUGD, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Robežsardze un citas nelielas iestādes, kas iedzīvotājiem sniedz atbalsta funkcijas. Piemēram, Jelgavas krīžu pārvaldības centrā atradīsies arī ģenerālprokuratūra.

Tāpat Eiropas Atveseļošanās fonda ietvaros ministrija pieteikusies finansējumam, lai attīstītu šādus pašus krīžu pārvaldības centrus un veidotu gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas. Šim mērķim IeM iedalīti 36 630 000 eiro bez PVN. Šo naudu plānots iztērēt dažādu kategoriju centru būvniecībai. A kategorijas jeb lielāki objekti ar lielāku platību tiks būvēti lielākās pilsētās ar biežākiem operatīvo dienestu izsaukumiem – Liepājā un Daugavpilī.

Mazākas kategorijas, bet joprojām nozīmīgi objekti par Atveseļošanās fonda līdzekļiem tiks būvēti arī Alsungā, Salacgrīvā, Līvānos, Madonā un Viļānos. Savukārt Talsos, Tukumā un Alūksnē iecerēto krīžu pārvaldības centru kodols būs Valsts policijas objekti, ap kuriem tiks veidoti citu dienestu modeļi.

"’Rezultātā tie ir 8 centri šogad par finansējumu, kas piešķirts ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistītu augstas gatavības projektu īstenošanai, 10 par Atveseļošanās fonda līdzekļiem un 16 par valsts finansējumu. Tas ir bijis vairāku gadu darbs, apzinot un apsekojot savus objektus, kur galu galā to kopējo skaitu iekšlietu nozarē samazināsim par 58 objektiem,’’ pastāsta Trofimovs.

Vienlaikus, kā uzsver IeM Valsts sekretārs, nav paredzēts slēgt nevienu struktūrvienību. Atbilstoši esošajiem pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras tīkliem centri tiks būvēti uz jauniem zemes gabaliem, bet tajās pašās pašvaldībās, vai arī tiek nojaukti vecie objekti un to vietā būvēti jauni. "’Attiecībā uz Atveseļošanās fonda finansējumu mums ir arī saistības nojaukt līdzīgu platību tai, kādu mēs būvēsim no jauna – to pieprasa zaļais kurss,’’ piebilsts Trofimovs.

Valsts sekretārs uzsver, ka minētās "’mega’’ investīcijas paredzētas, lai sakārtotu primārās vajadzības. Proti, līdzekļi tiks ieguldīti objektos, kurus ministrija definējusi kā sāpīgākos, kuros darba apstākļi dotajā brīdī ir sliktākie.

Projektu "Glābēji" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Glābēji" saturu atbild producentu grupa SIA "Video Factory". #SIF_MAF2022