Spējam vai nespējam šo valsti atļauties. Kāpēc VUGD vismaz 30 gadus atstāts novārtā?
Problēmas ar neadekvāto ugunsdzēsēju atalgojumu, nepilnvērtīgo aprīkojumu un katastrofālo darba vidi nesākās vakar, arī ne pirms nedēļas vai mēneša. Iedīgļi tām radās jau pirms vismaz 30 gadiem, un šobrīd esam nonākuši situācijā – tālāk vairs nav kur. Beidzot glābēji ir nokļuvuši valdības dienaskārtībā, bet ne bez papildu ārējiem faktoriem, proti, karš Ukrainā un ģeopolitiskā situācija kopumā palīdzējuši veicināt izpratni arī par iekšējās drošības nozīmi.
"’tv3.lv’’ jau rakstīja – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) katastrofāli trūkst darbinieku, kas lielā mērā pamatojams ar nozarē konkurēt nespējīgu atalgojumu. Tāpat lērums struktūrvienību iekārtotas ēkās, kurās laiks šķietami apstājies gadā, kad depo uzcelts, kas dažviet ir pat pirms Otrā pasaules kara.
Lai situāciju risinātu, Iekšlietu ministrija (IeM) spējusi panākt papildus 5,5 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai par vidēji 10%, kā arī simti miljoni gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan Eiropas Atveseļošanās fonda tiks piešķirti tehnikas iegādei un krīžu pārvaldības centru būvniecībai.
Gaisma tuneļa galā ir, tomēr ar papildus rastajiem līdzekļiem joprojām nav gana, lai VUGD spētu tik drīz izrāpties no vairāk nekā 30 gadu garumā raktās "bedres’’.
"Lietuvieši un igauņi par mums joko"
VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis "’tv3.lv’’ norāda – lai situācija iekšējā drošībā uzlabotos kopumā, glābējiem jākļūst par valsts prioritāti. Tādu pašu kāda tā, piemēram, ir Nacionālie bruņotie spēki, kuru budžets salīdzinājumā ar VUGD ir vairāk nekā desmit reižu lielāks.
Dienests ministrijai ik gadu iesniedz ap 17 prioritāro pasākumu, kas tālāk tiek nodoti valdībai. No visiem iesniegtajiem Ministru kabinets parasti atbalstot trīs, četrus – kādu pilnā apmērā, bet kādu daļēji. Ar to gan ir par maz, lai pilnvērtīgi varētu attīstīt VUGD infrastruktūru un struktūrvienības aprīkot.
Baltmanis saprot, ka visu atbalstīt nav iespējams, jo katrai ministrijai ir savas prioritātes, bet naudas ir tik, cik ir, tomēr, lai situācija iekšējā drošībā būtu citādāka, iekšlietu sistēmai jābūt tādai pašai prioritātei, kāds ir aizsardzības resors.
"’Citreiz man liekas ir tā… Visi ugunsgrēki ir nodzēsti, visi cilvēki ir izglābti, viss jau ir normāli – vismaz visiem tā liekas. Arī, re, kur aizbrauc skaista, sarkana mašīna! Bet neviens no tiem, kas pieņem lēmumus, nav bijis uz vietas struktūrvienībā apskatīties, kādi ir reālie apstākļi, painteresējies par atlīdzībām u. tml. Visi redz reaģēšanu. "’Viņi visu izdarīja – baigi labi!’’,’’ pārdomās dalās VUGD šefs.
Viņš arī atsaucas uz "’Eurostat’’ datiem, kas rāda – vidēji viens iedzīvotājs Eiropas Savienībā par profesionālu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu gadā samaksā 64 eiro. Viens igaunis par to gadā samaksā 49 eiro, bet Latvijā viens iedzīvotājs – tikai 29 eiro. Par tādu naudu nevar iegādāties visu, kas nepieciešams, lai veiktu visus VUGD uzdevumus.
"’Kad tiekamies ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, viņi jokojot saka: "’Jūs esat tik lēti savai valstij!’’ Un tā patiešām arī ir.’’
Taujāts, vai ir sajūta, ka atbildīgā ministrija par VUGD cīnītos, pulkvedis smej – valdības sēdēs klāt neesot bijis. Tāpēc grūti spriest. Tomēr nevienu dienesta iesniegto prioritāro pasākumu ministrija nekad nav atmetusi atpakaļ. Viss tiek pieņemts un iekšēji izdiskutēts, līdz ar to Baltmanim negribētos teikt, ka IeM negrib dienestam palīdzēt. Galu galā "’vienā katlā’’ ir visu ministriju prioritārie pasākumi, un notiek politiskā izšķiršanās – cik, kam, kā.
Dokumentālajā raidījumu ciklā "’Glābēji’’ uzrunātie ugunsdzēsēji teju visi kā viens vaicāti, kāpēc nedodas protestos vai kā citādi skaļāk nerunā par dienesta problēmjautājumiem, saka – ar to neko nepanāksi. Citiem vārdiem, glābēju rokas ir nolaidušās. Vienlaikus būt par glābēju lielākajai daļai ir sirdsdarbs, tāpēc viņi dienestā vēl turas.
Arī Baltmanis norāda – neviens ugunsdzēsējs viņam nav teicis, ka atrodas dienestā atalgojuma vai infrastruktūras dēļ. "’Dienestā cilvēki ir ar visu sirdi un dvēseli. Viņi tur ir, lai pildītu savu misiju. (..) No sevis atceros, ka tu vienkārši ej un dari. Dienestā tā arī sanāk, ka ir uzdevums, neviens nečīkst, bet iet, izdara, un viss,’’ teic VUGD šefs, atzīstot, ka vienlaikus glābēju uzdevums arī ir iet, klauvēt pie IeM durvīm un prasīt trūkstošo.
Spējam vai nespējam šo valsti atļauties?
Baltmanis gan min – šogad iekšējā drošība arī nodefinēta kā viena no prioritātēm, ko daļēji ir iespējams izjust caur nākamajai trīsgadei iezīmēto budžetu. Arī Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs "’tv3.lv’’ norāda – esošā valdība, lemjot par šī gada budžetu un kopējo trīs gadu rāmi, lēmusi par piecām prioritātēm, kur drošība, tostarp ārējā un iekšējā, ir viena no tām.
Kāpēc pārmaiņas nav bijušas agrāk, ja zināms, ka VUGD "’bedre’’ tiek rakta jau gadu desmitiem? Trofimovs atzīst – "VUGD vairāk nekā 30 gadus nav bijis prioritāte". Neviena valdība nav steigusi sakārtot dienesta sasāpējušos jautājumus.
"’Ja ministrijai, neatkarīgi no tā brīža ministra vai valsts sekretāra, būtu pieejams finansējums [visam], mēs par šo šodien nerunātu,’’ uzsver Valsts sekretārs.
Viņš vērš uzmanību, ka līdzekļu piešķiršana kādam mērķim vienmēr ir un būs par kopīgu politisko sapratni. Ja tās nav, tu vari darīt, ko gribi, bet rezultāta tāpat nebūs.
Latvijas pieredze diemžēl rāda, ka jānotiek kaut kam nelāgam, lai mēs beidzot attaptos – lietas labā kaut kas jādara. Trofimovs pastāsta, ka, piemēram, pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā valdība VUGD piešķīra papildu finansējumu, par kuru uzbūvēja piecus jaunus depo, bet vēl par desmit miljoniem tika iegādātas jaunas automašīnas.
Jau tolaik bija zināms, ka ar to ir par maz, bet tas bijis viss, par ko ar tā brīža valdību izdevies vienoties tā brīža iekšlietu ministram. "’Varu apliecināt, ka neatkarīgi no laikiem katrs ministrs cenšas parādīt šo vajadzību,’’ piebilst Valsts sekretārs.
Viņš norāda – tā ir pilnīga katastrofa, ka ne mediķiem, ne policistiem, ne skolotājiem un arī ne glābējiem nav atbilstoša darba vide, aprīkojums un atalgojums. Tās ir pamata lietas. Un te ir jautājums: vai nu spējam vai arī nespējam šo valsti atļauties.
Beidzot gan gaismu tuneļa galā redzam – finansējums VUGD piešķirts gan atalgojuma palielināšanai, gan jaunai infrastruktūrai un aprīkojumam. Kāpēc tagad?
"’Šobrīd, šķiet, salikās tas, ka tālāk vairs nav kur, kā arī ģeopolitiskā situācija, karš [Ukrainā] u. tml. Tas viss kopā devis kopējo sapratni, ka Iekšlietu ministrijai nav jābūt vienīgajai, kas cīnās par dienestiem, bet gan tā beidzot ir kopējā dienaskārtība,’’ rezumē Trofimovs, piebilstot, ka iepriekš varējis tikai sapņot par to atbalstu, kādu, valdībai vienojoties, izdevies gūt šobrīd.
Projektu "Glābēji" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Glābēji" saturu atbild producentu grupa SIA "Video Factory". #SIF_MAF2022
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
