Latviešu apģērba vēstures pētniece izgaismo mītus par sieviešu krekliem

Latviešu tautastērpa skate "Mēnesnīcā" tiks parādīti vairāk nekā 100 tērpi, sevišķi plaši pārstāvētas Kurzeme un Vidzeme. Latviešu apģērba vēstures pētniece un mākslas zinātņu doktore Ieva Pīgozne izgaismo mītus par sieviešu krekliem tradicionālajā apģērbā.

"Ja vien nerunājam par uzkrekliņiem, kas pēc būtības nemaz nav krekli, sieviešu krekli ir gari. Mūsdienās daudzi to nezina, tāpēc darina un valkā īsus kreklus (kā blūzes), taču oriģinālie 19. gadsimta sieviešu krekli ir gari. Krekla garums parasti ir vismaz pāri celim. Visbiežāk 19. gadsimta kreklu stāvs bija divdaļīgs: augšdaļā, kura redzama citiem, krekla audums bija smalkāks, apakšdaļā bija piešūts rupjāks audums. Šo daļu sauca par piešuvi, pierieteni, fundamenti un citos apvidvārdos," skaidro latviešu apģērba vēstures pētniece.

To var izlasīt arī Dainās.

Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Šuj tērauda piešuviņu,
Lai tautieša vara diņķis
Garām skrēja tirkšēdams. /LD 35477-0/

Es, puisīti, otru nakti
Vairs pie tevis negulēšu,
Es atradu viņu nakti,
Tev bij suņa amatiņš:
Tu satini savas kājas
Mana krekla pierietnie. /LD 12530-0/

Stāstot par latviešu tērpu darināšanu apģērbu vēstures pētniece atklāj, ka īpašiem gadījumiem, piemēram, kāzām varēja darināt arī viengabala kreklu no smalka auduma vai darbam visu no rupja auduma. "Kamēr krekli bija gari, nebija apakšsvārku. Tādi radās vēlāk pie pilsētas modes apģērba," skaidro I. Pīgozne.

Paģērbu vēstures pētniece nešauboties var atbildēt, ka garajos kreklos nav grūti dejot. Skatuviskās dejas horeogrāfijā uz skatuves reti tiek novilkti krāšņie tautastērpi, bet 2018. gada dejas lielizrādē "Abas malas" Arēnā Rīga skatītājiem bija iespēja redzēt, ka dejotājas var viegli dejot arī garajos kreklos.

Turpinot stāstīt par sieviešu krekliem I. Pīgozne atklāj: "Pateicoties tam, krekls nenāk ārā no brunčiem, brunči mazāk pinas pa kājām, nekož vilna, nav redzamas tās kāju daļas, kuras senāk nepieklājās rādīt. Ja nepieciešams, krekla stāva apakšdaļā var veidot nelielus šķēlumus platākam solim (šķēlumi nav augstāk par ceļiem)."

Pētot tērpus mākslas zinātņu doktore ir redzējusi oriģinālu, kuram piešuves piešūšanas vietā veidotas pāris nelielas ielocītes, tādējādi paplatinot piešuvi.

"Ja esat redzējuši oriģinālu 19. gadsimta kreklu, kuram piešuves nav, tā vienkārši nav saglabājusies, jo smalkos kreklus un rupjākā auduma piešuves mēdza mazgāt atsevišķi, katru reizi atārdot un pēc izmazgāšanas atkal piešujot no jauna," skaidro I. Pīgozne.